Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
7,49
Ietaupījums:
1,42 (19%)
Cena ar atlaidi*:
6,07
Pirkt
Identifikators:506628
Vērtējums:
Publicēts: 18.01.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Cietvielas un to klasifikācija    4
2.  Kristāliskas un amorfas cietvielas    4
3.  Šķidrie kristāli    5
4.  Kristāliskas struktūras, režģu veidi    6
5.  Kristogrāfiskie indeksi    7
6.  Kristālu iedalījums pēc daļiņu mijiedarbības spēku rakstura    8
7.  Polimorfās pārvērtības    9
8.  Reālo kristālu uzbūve. Dislokācijas    10
9.  Pamatjēdzieni par metāliem un sakausējumiem    11
9.1.  Metālu fizikālās īpašības    13
9.2.  Metālu deformāciju galvenie pamatveidi    14
10.  Metālu cietības pārbaužu veidi    14
11.  Dzelzs    15
11.1.  Tīras dzelzs karsēšanas līkne    15
11.2.  Dzelzs-oglekļa sakausējumu komponentu fāzes    16
11.3.  Dzelzs un oglekļa sakausējumu stāvokļa diagramma    17
12.  Tēraudi, tēraudu īpašības un iedalījums    19
13.  Čuguns    23
13.1.  Baltie čuguni    24
13.2.  Grafitizētie čuguni    26
13.3.  Pelēkie čuguni    28
13.4.  Augstas stiprības čuguni    29
13.5.  Atkvēlinātie (kaļamie) čuguni    29
14.  Materiālu termiskā apstrāde    30
14.1.  Atkvēlināšana    30
14.2.  Normalizācija    31
14.3.  Rūdīšana un atlaidināšana    32
15.  Krāsainie metāli    34
15.1.  Varš un tā sakausējumi    34
15.2.  Alumīnijs un tā sakausējumi    35
15.3.  Magnijs un tā sakausējumi    35
15.4.  Titāns un tā sakausējumi    35
15.5.  Dārgmetāli    36
16.  Nemetāliskie materiāli    37
16.1.  Polimēru materiāli    37
16.1.1.  Plastmasas    39
16.1.2.  Termoplasti    39
16.1.3.  Termoreaktīvās plastmasas    40
16.2.  Kompozītu materiāli    41
16.2.1.  Šķiedrveida kompozīti    41
16.2.2.  Dispersi nostiprinātie materiāli    41
16.2.3.  Kompozītu materiālu lietošana tehnikā    41
17.  Elektriskā strāva metālos    42
17.1.  Supravadītspēja    42
17.2.  Dielektriķi    43
17.3.  Vadītāji    44
17.3.  Pusvadītāji    44
17.3.1.  Pusvadītāju ierīces    46
17.4.  P-n pāreja    46
Darba fragmentsAizvērt

Zinātniski tehniskās revolūcijas laikmetā paplašinās tehnikā lietojamo materiālu klāsts, tiek radīti jauni materiāli ar daudz labāku un plašāku mehānisko un tehnoloģisko īpašību kompleksu.
Ar vien plašāk izmanto nemetāliskos materiālus, galvenokārt polimēru materiālus. Kurus nevar uzskatīt ne par melno metālu, ne arī par krāsaino metālu aizvietotājiem.
Materiālu mācība ir zinātne, kas pētī sakarības starp metālu, sakausējumu un nemetālisko materiālu sastāvu, uzbūvi un īpašībām, kā arī to īpašību izmaiņas termiskās, mehāniskās, ķīmiskās un citas iedarbības rezultātā. Galvenā materiālu mācības daļa ir metālu mācība.
Pēdējā desmitgadē radīti vairāki jauni materiāli, kas nepieciešami kosmosa izpētei, atomenerģijas apgūšanai un elektronikas attīstībai. Tagad tehnikā praktiski izmanto gandrīz visus Mendeļejeva periodiskās sistēmas elementus, tāpēc inženieriem labi jāzina materiālu mācība.[1]

Dabā pastā divu veidu vietie ķermeņi ar atšķirīgām īpašībām: kristāliskie un amorfie.
Kristāliskie cietie ķermeņi karsēšanas laikā paliek cieti, saglabā savu formu, bet līdz noteiktai temperatūrai, kad tie pāriet šķidrā stāvoklī.
Amorfie ķermeņi, karsējot tos plašā temperatūras intervālā, kļūst nedaudz mīkstāki, mazāk stingri, līdz pāriet šķidrā stāvoklī. Atdzesējot šiet procesi norit pretējā virzienā.
Cietu ķermeņu kristāliskais stāvoklis ir stabilāks, t.i., ar mazāku termodinamisko potenciālu nekā amorfais. Ķermeni amorfā stāvoklī var uzskatīt par pārdzesētu šķidrumu ar stipri pazeminātu daļiņu kustīgumu. To var iegūt, strauji atdzesējot no šķidra stāvokļa daudzas organiskās un neorganiskās vielas. Tomēr atkātota karsēšana, ilgstoša izturēšana paaugstinātā temperatūrā vai deformācija var radīt amorfā stāvokļa nestabilitāti un pilnīgu vai daļēju pāreju kristāliskajā stāvoklī. Šādas pārejas piemēri ir neorganiskā stikla saduļķošanās paaugstinātās temperatūrās, kausēta dzintara daļēja kristalizācija, atkārtoti to karsējot, polietilēna pārveidošanās trauslā materiālā ilgstošas ekspluatācijas rezultātā, kaprona diega daļēja kristalizācija stiepes procesa laikā.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −6,22 €
Materiālu komplekts Nr. 1237213
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Fizikālās materiālzinības”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/506628

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties