Mūsdienās viņa izveidotā un citu zinātnieku apstrādātā psihoanalīzes medicīniskā daļa ieņem ievērojamu lomu cilvēku psihisko disfunkciju, neirožu un citu psihisku traucējumu ārstēšanā. Psihoanalīzes filozofiskā daļa ir ietekmējusi mākslu, filozofiju, reliģiju, morāli, un panāca vēl nebijušu progresu cilvēka būtības izskaidrošanā, un lika cilvēcei ar pavisam citādām acīm paskatīties uz sevi. Psihoanalītiskā filozofija, kuras empīriskā bāze ir psihoanalīze, padziļina un papildina dzīves filozofiju un no savas pozīcijas cenšas skaidrot personības, kultūras un sociālās tendences.
5. Kāpēc šaubu principu, kas izteikts Dekarta filozofijā, var izskatīt kā heiristisku (metodoloģisku) principu? Vai šodien zinātnes filozofijā šis princips ir aktuāls?
Dekarts, tāpat kā empīriķi, uzskatīja, ka visi līdzšinējie uzskati ir kritiski jāpārbauda un jāapšauba, lai noskaidrotu to pareizību. Pats Dekarts uzskatīja par personisku problēmu un uzdevumu kritiski apšaubīt visus savus līdzšinējos uzskatus. Tomēr Dekarts nebija skeptiķis. Šaubas bija metode, lai sasniegtu drošticamību, līdzeklis jeb instruments pareizu slēdzienu izveidošanai. Dekarts bija pārliecināts, ka drošas zināšanas ir iespējams atrast, bet vajadzīga pareiza metode.
Pati metode balstījās uz pieņēmumiem, ka, pirmkārt, cilvēka prāts pats par sevi var intuitīvā veida saskatīt jeb aptvert to, kas ir patiess vai pareizs, tas ir, mēs ar prāta palīdzību varam noteikt, vai dotais ieskats atbilst īstenībai, un, otrkārt, pašas patiesības iezīmes vai mērauklas nav nekas cits kā skaidrība un noteiktība. …
