Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,68 (17%)
Cena ar atlaidi*:
3,31
Pirkt
Identifikators:683983
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 05.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Etnisko kopību tipi    4
2.  Latvijas etniskās struktūras veidošanās    6
2.1.  Nacionālās attiecības Latvijas brīvvalstī 1920.-1940.gadā    6
2.2.  Etnodemogrāfiskās situācijas attīstība Otrā pasaules kara laikā un vēlāk    7
2.3.  Iedzīvotāju etniskā sastāva izmaiņas 90.gados    8
3.  Etnopolitika Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas    9
3.1.  Etnisko grupu klasificējuma jautājums    10
3.2.  EP Vispārējās mazākumtautību konvencijas ratificēšana Latvijā    11
  Nobeigums    13
  Izmantotās literatūras un normatīvo aktu saraksts    15
Darba fragmentsAizvērt

Latvijas masu informācijas līdzekļos 2004.g. nogalē tika publicēti ziņojumi par Valsts Prezidentes V.Vīķes – Freibergas aicinājumu partijām ratificēt Mazākumtautību konvenciju. Eiropas Padome (EP) Vispārējo Mazākumtautību aizsardzības konvenciju pieņēma 1994.gadā, tā stājās spēkā 1998.g.1.februārī. Latvija konvenciju parakstījusi 1995.g.11.maijā. Konvencijā apkopoti mazākumtautību tiesību pamatprincipi, kas jāievēro dalībvalstīm. Piemēram, “jānodrošina iespēja savā valodā sazināties ar pašvaldībām, ielu nosaukumi jāizvieto arī mazākumtautību valodā teritorijās, kas tradicionāli apdzīvo minoritātes, jānodrošina tiesības netraucēti saņemt un izplatīt informāciju savā valodā”.1 Konvenciju var ratificēt arī ar atrunām, un katra valsts tās var izvēlēties atkarībā no konkrētās situācijas.
Valsts Prezidente uzskata, ka “tās ratifikācija neradīs politiskās sekas vai izmaiņas Latvijas minoritāšu situācijā un tiesībās… Latvijai pienācis laiks pildīt arī šo apņemšanos”.2 Vēl pirms neilga laika V. Vīķe – Freiberga pārliecinoši sacīja, ka ar konvencijas ratifikāciju steigties nevajadzētu, jo Latvijas likumi sargā mazākumtautības. Latvijas cilvēktiesību sistēma satur veselu virkni normu par mazākumtautību tiesībām, gan Satversme (114.pants), gan Latvijas ratificētajos starptautiskajos dokumentos, gan 1991.g. likumā “Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju”. Kas izraisīja prezidentes pēkšņo interesi par konvenciju? Ko nozīmē jēdzieni “mazākumtautības” un “nacionālās minoritātes”? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, izskatīsim nacionālo un etnisko grupu tiesību vēsturisko attīstību Latvijas mērogā, etniskā iedzīvotāju sastāva izmaiņas, pozitīvās un negatīvās tendences šo tiesību aizsardzības jomā mūsdienās.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Etnopolitika Latvijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/683983

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties