Ētika un interešu konfliktu novēršanas politika

1. ĒTIKA
Ētika – filozofijas nozare – zinātne par morāli, tikumību.1
Cilvēka rīcības modeli izstrādā ētika. Ētika formulē arī pareizas uzvedības orientierus. Ētika kā akadēmiskā disciplīna iztirzā un formulē pareizās uzvedības orientierus – vērtības un principus. Rīkošanās atbilstoši ētikas vērtībām nodrošina labumu gan pašam indivīdam, gan apkārtējiem cilvēkiem, kā arī visai sabiedrībai.
Vadoties no ētikas principiem cilvēkam ir jārīkojas saprātīgi un racionāli – jābūt spējīgam pamatot savu rīcību un paredzēt tās sekas. Saskaņā ar ētikas mācību, cilvēka rīcībai ir jāatbilst noteiktām vērtībām, tādām kā godprātība, pašcieņa, taisnīgums, drosme, uzticība, neatkarība.
Ētikas jautājumu loks saistās ar ētisko spriedumu pamatojumu. Tiek izšķirtas šādas ētikas teorijas:
Metaētika (jautājumu loks aptver ētisko spriedumu pamatojuma meklējumus. Šīs teorijas centrā ir jautājumi par to vai ētiskie spriedumi ir izvērtējami, kā aplami vai patiesi, vai tie ir tikai individuālās emociju izpausmes, kurām nav objektīvi nosakāma satura);
Normatīvā ētika ( veido instruējošus ētiskās rīcības modeļus, kurus izmanto noteiktās ar vērtības spriedumu saistītās situācijās);
Tikumu ētika (uzsver ne tik daudz rīcības, kā paša cilvēka izvērtējumu. Šī teorija pieņem, ka pastāv cilvēkam piemītošas īpašības – tikumi – kas arī nosaka viņa rīcību un rīcībā parādās tas, kāds ir pats cilvēks);
Pielietojamā ētika (nodarbojas ar konkrētu problēmsituāciju risinājumu).…