Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:843112
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.07.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  ATSKATS UZ LATVIJAS IESTĀŠANOS EIROPAS SAVIENĪBĀ    3
2.  LĪDZDALĪBA ES LĒMUMU PIEŅEMŠANĀ    6
3.  CEĻŠ UZ EIROPAS SAVIENĪBAS EKONOMISKO INTEGRĀCIJU    8
4.  DIREKTĪVU UN REGULU IEVIEŠANA    14
5.  ATSKATS UZ PIRMO AIZVADĪTO GADU PĒC ES PAPLAŠINĀŠANĀS    15
5.1.  Latvijas iedzīvotāji par ES    15
5.2.  Eiropas iedzīvotāji par ES    19
5.3.  ES fondu apguve    21
5.4.  Aizvadītā gada ES plusi un mīnusi    23
6.  SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI    28
  IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS    28
Darba fragmentsAizvērt

Latvijas Republika savu vēlēšanos iestāties Eiropas Savienībā (ES) izteica 1995. gada 27. oktobrī, kad Latvijas valdība iesniedza tajā laikā ES prezidējošai valstij- Spānijai- pieteikumu dalībai ES. Pirms tam 1995. gada 12. jūnijā Luksemburgā tika parakstīts Eiropas Līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm un Latvijas Republiku, kas stājās spēkā 1998. gada 1. februārī. Šo līgumu var uzskatīt par tiesisko bāzi ES dalībvalstu un Latvijas attiecībām pirms tās iestāšanās ES. Tas paredzēja pakāpeniski izveidot brīvu tirdzniecības telpu precēm un ietvaru politiskajam dialogam, tuvināt Latvijas likumdošanu ES tiesību un pienākumu kopumam , kā arī veicināt sadarbību kultūras, nelikumīgo darbību novēršanas, u.c. jautājumos.
ES Padome 1997. gada decembrī tiekoties Luksemburgā, pasludināja ES paplašināšanās procesu par atvērtu, tajā iekļaujot arī Latviju. 1999. gada decembrī ES Padome Helsinkos pieņēma lēmumu par Latvijas uzaicināšanu uz iestāšanās sarunām un 200. gada 15. februārī sarunas par iestāšanos ES tika oficiāli atklātas starpvaldību konferencē. Latvijai tāpat kā pārējām deviņām kandidātvalstīm tika izvirzīti 1993. gadā ES Padomē Kopenhāgenā formulētie iestāšanās kritēriji:
Politiskais kritērijs - stabila institucionāla sistēma, kas garantētu demokrātiju , likuma varu, cilvēktiesību un minoritāšu tiesību ievērošanu;
Ekonomiskais kritērijs - funkcionējoša tirgus ekonomika, kas spēj izturēt Eiropas Savienības tirgus spēkus un konkurences spiedienu;
Spēja uzņemties dalībvalsts pienākumus, tai skaitā , politiskās , ekonomiskās un monetārās savienības mērķus.
Tāpat, kā priekšnosacījums veiksmīgam integrācijas procesam, tika norādīta valsts administrācijas spēja nodrošināt Eiropas Kopienas likumdošanas pārņemšanu un ieviešanu.
Pirmās iestāšanās sarunu sadaļas tika atvērtas 2000. gada 28. martā. Starp tām bija Ārējie sakari. Kopējā ārējā un drošības politika, statistika u. c. Ekonomikas ministrija bija tieši atbildīga par iestāšanās sarunu gaitu un LR sarunu pozīciju izstrādāšanu sekojošās astoņās ES likumdošanas sadaļās. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties