Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,81 (18%)
Cena ar atlaidi*:
3,68
Pirkt
Identifikators:572295
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.  ES STRUKTŪRFONDU VEIDOŠANĀS VĒSTURE    4
2.  ES STRUKTURĀLO INSTRUMENTU IZMANTOŠANAS PRINCIPI    6
3.  ES STRUKTŪRFONDU UN KOHĒZIJAS FONDA PAMATPRINCIPI    7
4.  ES REĢIONĀLĀS POLITIKAS MĒRĶI    11
5.  ES STRUKTURĀLO FONDU IZMANTOŠANA LATVIJĀ    15
  SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI    18
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA    19
  PIELIKUMI    20
Darba fragmentsAizvērt

Kā jebkurā valstī pastāv dažādi reģioni ar noteiktām vienojošām pazīmēm, vajadzībām un problēmām, tā arī ES, kas pārstāv dažādas valstis, pastāv atšķirīgi reģioni.
Atšķirību pamatā var būt dažādi apstākļi, piemēram:
- klimatiskie un ģeogrāfiskie (Francijas, Austrijas, Vācijas kalnu apvidi, Grieķijas salas, piejūras apgabali, Zviedrijas un Somijas arktiskie apgabali);
- dažādu tautsaimniecības sektoru attīstība un nodarbinātība tajos (lauksaimniecības reģioni Francijā, Apvienotās Karalistes rūpnieciskās pilsētas, piejūras zvejniecības reģioni Portugālē);
- kultūrvēsturiskie – kāda nācija vai etniskā grupa apdzīvo noteiktu teritoriju, piemēram, Apvienotās Karalistes (velsieši, angļi, īri), Spānijas (katalonieši, baski), Beļģijas (flāmi, valoņi) administratīvais sadalījums.
Uz atšķirīgo attīstības līmeni ES norāda arī statistikas dati, jo, piemēram, iekšzemes kopprodukta rādītājs (IKP) uz vienu iedzīvotāju (% no ES vidējā rādītāja) bagātākajā ES reģionā – Iekšējā Londonā (Apvienotajā Karalistē) – bija 242%, bet visvairāk atpalikušajā ES reģionā Ipeirā (Grieķijā) – 51%. Tajā pašā laikā lielas attīstības atšķirības vērojamas arī vienas valsts ietvaros, piemēram, Beļģijas reģionos: Brisele – 217% un Heino – 69%. Latvijā IKP uz vienu iedzīvotāju ir 33% no vidējā IKP rādītāja ES.
Cenas dažādās valstīs atšķiras, tāpēc dzīves līmeni var salīdzināt tikai pēc tam, kad ir novērstas šis cenu atšķirības. To var izdarīt, aprēķinot salīdzināma un reprezentantīva preču un pakalpojuma „groza” cenu katrā valstī. Šo skaitli neizsaka valsts valūtas vienībās, bet kopējā mākslīgā valūtā, ko sauc par „pirktspējas paritātes standartu”(PPS).
Salīdzinot IKP uz vienu iedzīvotāju PPS vienībās, tiek iegūts objektīvs dažādu valstu dzīves līmeņa sadārdzinājums, kas ES katrā valstī ir atšķirīgs. Visaugstākais IKP uz vienu iedzīvotāju (PPS vienībās) ir Luksemburgā, bet viszemākais – Latvijā. Dažos reģionos (Latvija, Polija, Lietuva, Igaunija) IKP uz iedzīvotāju PPS vienībās ir mazāks par 50% no ES vidējā apjoma, citos reģionos (Luksemburga, Īrija, Dānija) tas ir par 25% augstāks nekā vidēji ES. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,25 €
Materiālu komplekts Nr. 1179844
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „ES strukturālā un reģionālā politika”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/572295

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties