Folkloristika – zinātne par tautas daiļradi. Mūzikas floristika aptver tautasdziesmu un deju melodiju, tautas instrumentālās mūzikas paraugu, arī tautas instrumentu vākšanu, izpēti un publicēšanu. Latviešu mūzikas floristikas pamatlicējs ir A. Jurjāns; lielu ieguldījumu tajā devuši E. Melngailis, J. Vītoliņš, M.Goldins, J. Graubiņš, J.Sproģis u.c.
Emilis Melngailis ir izcils latviešu komponists, folklorists, pedagogs, aktīvs mūzikas dzīves sabiedrisks darbinieks, diriģents un izpildītājmākslinieks. Viņš ir darbojies arī kā ērģelnieks un koncertmeistars.
Emilis Melngailis ir uzskatāms par vienu no ievērojamākajiem tautasdziesmu apdaru meistariem.
Sakarā ar to, ka precīzu kora dziesmu skaitu vēl līdz šim nav izdevies noskaidrot, jo bieži vien viena un tā pati tautas dziesmas melodija ir izveidota dažādiem koru sastāviem, kas tiek apzīmēta kā tautas dziesmu pārveidojumi.
Komponists lieliski pārzinājis katras kora balss grupas diapazonu. Viņa sacerējumi ir interesanti, taču pietiekami vienkārši, lai tie būtu pa spēkam arī neprofesionāliem koriem.
Nevienam no latviešu folkloristiem nav izdevies savākt tik milzīgu skaitu melodiju – kopumā ap 5000 tautas melodiju pierakstu, no kuriem 4222 glabājas Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta Folkloras nodaļā.
Emilis Melngailis kā virsdiriģents piedalījās VI, VII, VIII, IX un X Dziesmu svētkos, un kā Goda virsdiriģents X un XI Vispārējos Dziesmu svētkos.
Melngailis ir visizcilākais latviešu folklorists. Savā daiļradē viņš savācis ap 5000 tautas dziesmu melodiju. Komponists dzimis Vidrižu pagasta Igates skolā 1874. gadā skolotāja ģimenē. Viņš mācījies Igates, Lēdurgas, Raunas un Vecpiebalgas draudzes skolās. Vecpiebalgā Melngailis iemācījās spēlēt klavieres, dziedāja korī un pat sacerēja dziesmas.
Pēc skolas beigšanas 1887. gadā, Melngailis iestājās Rīgas 1. ģimnāzijā, to beidza 1893. gadā. Draugu pierunāts 1896.gadā Melngailis devās uz Vāciju, kur sāka studēt Drēzdenes konservatorijā. Mācības Vācijā viņu neapmierināja, tāpēc viņš jau 1989.gadā iestājas Pēterburgas konservatorijā, kur mācījās kompozīcijas klasē pie N. Rimskas – Korsakova. 1900.g. Melngaili no konservatorijas izslēdza, taču Melngailis nokārtoja gala eksāmenus kā eksterns un ieguva brīvmākslinieka diplomu 1901.gadā.
1902.gadā iznāca Melngaiļa pirmais dziesmu krājums “Birzīs i norās”. Tā kā Latvijā vēl nebija nodibināta mūzikas augstskola, Melngailis no 1904.-1920. gadam strādāja par vācu valodas pasniedzēju Taškentas kadetu korpusā.
1920. gadā Melngailis atgriezās Latvijā, kur pievērsās latviešu folkloras vākšanai un kļuva par Latvijas konservatorijas folkloras katedras vadītāju.
Kopā ar saviem studentiem Melngailis apceļoja visu Latviju, vākdams tautas dziesmu melodijas. Vairākas no šīm melodijām Melngailis apdarināja korim. Pazīstamākās no tām ir: “Tumša nakte, zaļa zāle” “Cekulaina zīle dzied” un “Lokaties(i) mežu gali”.
1922. gadā Rīgā, Esplanādē, Latvju jaunatnes I Dziesmu svētkos Emīlis debitēja kā virsdiriģents. 1923. gada 9. decembrī, Emīlis Jāzepa Vītola vadībā izveido Latvijas Skaņražu kopu.
1926. gadā ir VI Vispārējo Dziesmu svētku organizators un virsdiriģents. Šajā pašā gadā viņš uzraksta baletu “Maija”. …
