Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:958608
Vērtējums:
Publicēts: 29.10.2002.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Elementārdaļiņas    5
  Elementārdaļiņu fizika    6
  Mijiedarbību veidi    7
  Elementārdaļiņu spins    8
  Fermioni un bozoni    8
  Antidaļiņas    8
  Leptoni    9
  Hadroni    10
  Kvarki    11
  Elementārdaļiņu dzīves laiks    11
  Elementārdaļiņu klasifikācija    12
  Pielikums    14
  Izmantotā literatūra    15
Darba fragmentsAizvērt

Elementārdaļiņas – fizikālās matērijas zināmās sīkākās daļiņas. Elementārdaļiņu jēdziens ir nosacīts, relatīvs, jo būtībā elementārdaļiņas ir sarežģīti fizikāli veidojumi. To liecina tas, ka vairums elementārdaļiņu ir nestabilas. Elementārdaļiņu galvenie raksturlielumi ir masa (izsaka elektronu masās me), elektriskais lādiņš (elementārdaļiņa e vienībās), spins (Planka konstantēs), dzīves laiks (nestabilām elementārdaļiņām). Katrai elementārdaļiņai ir antidaļiņa, kuru apzīmē ar tildi (~) virs attiecīgās elementārdaļiņas simbola. Dažos gadījumos elementārdaļiņa un tai atbilstošā antidaļiņa ir identiskas. Atkarībā no masas elementārdaļiņas iedala fotonos, leptonos (vieglās elementārdaļiņas), mezonos un barionos.
Viens no svarīgākajiem dabaszinātņu uzdevumiem ir noskaidrot, no kā sastāv mums pazīstamā pasaule. Fizikā šo problēmu risina elementārdaļiņu fizika. Kopš senatnes ir pastāvējuši divi atšķirīgi priekšstati par vielām. Aristoteļa fizikā, kurai bija noteicošās pozīcijas līdz pat Dekarta un Ņūtona laikmetam, elementārdaļiņu nav. Aristoteļa fizikā pastāv uzskats par matēriju kā par kaut ko nepārtrauktu, kas aizpilda apkārtējo telpu. Cits tikpat sens uzskats, mūsdienu atomisma mācības pamats, ir sengrieķu dabaszinātnieku Dēmokrita un Leikipa pieņēmums par to, ka vielu struktūra ir diskrēta, ka visas vielas sastāv no dažādiem atomiem, kas nav dalāmi. Atomi un molekulas ir pirmās tajā laikā pazīstamās elementārdaļiņas. 19. gs. beigās angļu fiziķis Džozefs Džons Tomsons atklāja elektronu, bet 20. gs. 30. gados noskaidrojās, ka pastāv arī kodoldaļiņas – protoni un neitroni. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties