Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,32 (16%)
Cena ar atlaidi*:
1,67
Pirkt
Identifikators:467660
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.04.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 11 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
ELEKTRĪBAS ATKLĀŠANA    4
1.1  Elektrības vēsture Latvijā    5
LATVIJAS REPUBLIKAS HES    6
2.1  Daugavas hidroelektrostacijas    6
PATĒRĒTĀS ELEKTROENERĢIJAS DAUDZUMS MĀJĀS    9
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA    10
Darba fragmentsAizvērt

1 ELEKTRĪBAS ATKLĀŠANA
Eksperimenti, kas saistījās ar elektrības atklāšanu notika jau 18. gadsimtā, bet īstais gadsimts, kad vispār tika iepazīta elektrība ir 17. gadsimts, kad kāds anglis Viljams Gilberts pamanīja statisko elektrību, kas piemita saberzētam dzintara gabalam un kurš pievilka papīra lapu. Viņš šo parādību nosauca par elektrību pēc vārda „elektrons”, kā grieķu valodā sauca dzintaru.
Kopš tā laika notika vairāki atklājumi, kad 19. gadsimta sākumā itālis Alesandro Volta gribēja izpētīt kā reaģē sālsūdenī ieliktie metāli. Viņš izgatavoja mazas vara un alvas plāksnītes un ar papīra strēmelēm tās sakrāva kārtu kārtām augstā grēdā. Viņš ievietoja stikla pudelē plāksnītes un uzlēja sālsūdeni. Volta ievēroja, ka plāksnītes šķil dzirksteles. Bija skaidrs, ka starp plāksnītēm veidojas kaut kas līdzīgs elektrībai. Volta nonāca pie secinājuma, ka ne tikai dzintars, stils un metāls rada elektrību, bet arī citi priekšmeti. Šī elektrība bija nezūdamības ziņā pārāka par pārējiem trim elektrību radošajiem priekšmetiem.
Aleseandro Volta šai plāksnītei pievienoja vara vadu un atklāja, ka elektrību var arī pārvietot. Pēc šiem eksperimentiem Volta saprata, ka elektrība nav tikai pasīva kaut kas tāds, kas pastāv tikai dzintara gabalā un negaisa mākonī. Elektrību bija iespējams radīt un tā pārvietojās pa vadiem.
Volta atklājums bija sākums, kas nodrošināja baterijas radīšanu, kādu mēs to tagad pazīstam šodien.
Volta ierīce ar metāla plāksnītēm bija pirmais efektīvais veids, kā radīt strāvu. Un drīz vien Eiropā pateicoties šīm Volta izgudrotajām baterijām sākās plaši eksperimenti ar elektrību.
Bija arī cita viela, kas izturējās līdzīgi elektrizētajiem stienīšiem – tas bija magnēts. Jau sen grieķi bija atklājuši kādu dīvainu akmeni, kas pievilka dzelzs skaidiņas. Tā kā šis noslēpumainais akmens bija atklāts Magnisijas ciemā, tad arī nosauca šo akmeni par magnētu.
Patiesībā vienu no vērtīgākajām magnēta īpašībām atklāja ķīnieši. Viņi konstatēja, ka iegarens, pavedienā iesiets magnēts vienmēr norādīs uz ziemeļiem. Ķīnieši izmantoja šo atklājumu pirmo kompasu radīšanai, kas ļāva ievērot precīzu kursu atklātā jūrā. Ķīnieši kompasu izmantoja gadsimtiem ilgi, līdz to atklāja arābi un pēc tam eiropieši. Tieši kompass padarīja iespējamus ģeogrāfiskos atklājumus.
Vēlākajos gados tajā pašā laikā Eiropā tika atklātas dažādas saistības starp elektrību un magnētu. Tas radīja iespēju radīt elektromagnētu, kas spēja radīt tādu spēku, kas varēja pievilkt lielu daudzumu dzelzs. Pirmais, kas izgatavoja elektromagnētu bija franču zinātnieks Fransuā Arago.
Ilgu laiku cilvēkiem bija pieejama elektrība tikai šāda veida baterijās, kuras bija trauslā stikla pudelē un bija regulāri jāpapildina. Kamēr tas tā bija, elektrību varēja izmantot tikai zinātnieki un šīs baterijas iederējās tikai laboratorijā.
Bet tas bija tikai līdz laikam, kad Faradejs uzzināja par Erstada mēģinājumiem. Faradejs bija dzimis nabadzīgā kalēja ģimenē. Faradeja ģimene bija tik nabadzīga, ka viņiem nācās vairākas nedēļas pārtikt tikai ar pliku maizi.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Elektrība”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/467660

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties