Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:329005
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.12.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads   
1.  Sienu siltināšana no ārpuses   
2.  Mūrēta siena ar siltumizolācijas starpkārtu   
3.  Jumta siltumizolācija   
4.  Mansarda siltināšana   
5.  Riģipša lokšņu izmantošana ēku siltināšanai   
6.  Pagraba siltumizolēšana   
7.  Siltumizolācijas saspiešana   
8.  Siltumizolācijas samitrināšana   
9.  Siltumizolācijas samitrināšana   
10.  Optimāla ēku ārsienu konstrukcija   
11.  Būvnormatīvs LBN 002-01- Jauns būvnormatīvs LBN 002-01 25. punkts   
12.  Galvenās atzinās par siltumizolācijas izveidi   
13.  Secinājumi   
Darba fragmentsAizvērt

Pēdējo trīsdesmit gadu laikā visā pasaulē ir ievērojamu energoresursu, t.sk. arī kurināmā, izmaksu pieaugums. Tam par iemeslu ir pieaugošās grūtības resursu ieguvē. Tā piemēram, naftas un gāzes iegūšanas dziļums ar katru gadu pieaug, tā pat arī kurināmā transportēšanas attālums un šo produktu tiešo ieguvēju atalgojums. Atbilstoši kurināmā dārdzības pieaugumam pasaulē ir pieaugušas arī ēku siltumizolācija valsts regulēto normatīvu prasības. Taču bijušajā sociālisma nometnē politiski aizkavētās saimnieciskās attīstības dēļ, kā arī energoresursu mākslīgi pazemināto cenu dēļ un tā rezultātā arī atpalikušo būvnormu dēļ ēku norobežotājkonsttukciju siltumpretestība šodien ir apmēram 1/6 - 1/5 no tās, kādai tai vajadzētu būt atbilstoši mūsu klimatam un siltuma cenām. Tas nozīmē tikai to, ka mēs l m3 apsildīšanai tērējam 5-6 reizes vairāk enerģijas nekā, piemēram, Skandināvijā. Salīdzināšanai atzīmējams, ka ēku ārsienām zemēs, kur maigāks klimats, piemēram, Dānijā, pēc 1995. gada būvnormām, siltumpretestlba jābūt vismaz 5,00 m2K/W, bet ēkām mūsu republikā faktiski siltunja pretestība ir «l, l m?K/W (paneļu sienām) vai pat tikai «0,8 m2K/W (silikātķieģeļu sienām). Līdzīgās proporcijās atpaliek arī jumtu, grīdu, logu, durvju un citu norobežotājkonstrukciju siltumpretestība.
Par 1991.gadā paaugstinātās pagaidu normas tālu atpaliek no Ziemeļvalstu normām.
Taču kurināmā cenas ir pieaugušas katastrofāli: ja 1990.gadā viens gāzes kubikmetrs maksāja 2,4 kāp., tad 1995.gadā tā cena bija 6 santīmi. Līdzīga izaugsme ir arī tieši siltumenerģijas cenai: 1990.gadā gigakalorija maksāja vidēji 13,70 rbļ., 1993.gadā jau 10 Ls, bet 1996.gadā - 14,22 Ls.
Šie divi paralēlie procesi - enerģijas cenu pieaugums un tam atbilstoša ēku siltumizolācijas normu palielināšana attīstītās valstīs ir noritējusi veiksmīgi - vairāku desmitu gadu laikā un vienmēr starp tiem ir bijusi tāda atbilstība, kādu nosaka iedzīvotāju maksātspēja. Pie mums diemžēl ir noticis tikai pirmais process - cenu pieaugums. Tas nozīmē, ka mēs lielāko daļu no saviem ienākumiem izmantojam, lai apkurinātu kosmosu.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties