Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
0,99
Ietaupījums:
0,18 (18%)
Cena ar atlaidi*:
0,81
Pirkt
Identifikators:792003
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.09.2015.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Savukārt Edmunds Huslers ir vienisprātis ar Dekartu, ka katram no mums ir vismaz viens fakts, par kuru mēs varam būt pilnīgi droši,- tā ir mūsu apziņas pastāvēšana. Ja mēs vēlamies savu priekšstatu par realitāti balstīt uz stabiliem pamatiem, jāsāk tieši ar šo faktu. Tomēr viņš, līdzīgi Hjūmam, arī atzīst, ka, piemēram, skatoties galdu, mēs apzināmies galda esamību, nevis to, ka tieši šai brīdī mēs skatāmies uz galdu. Cilvēku apziņa parasti darbojas tieši tā – „Es” tieši apzinās objektu, nevis sevi pašu kā objektu. Tomēr, lai kā mēs censtos, ir neiespējami pierādīt, ka šie objekti pastāv neatkarīgi no mūsu apziņas – ārējās pasaules esamību pierādīt nav iespējams. Šie secinājumi uzvedināja Husleru uz interesantām domām. Mums nevajadzētu pārāk aizrauties ar šiem neatbildamajiem jautājumiem par mūsu izziņas objektiem un to esamības problēmām. Neapšaubāmi skaidrs ir tas, ka tie eksistē kā mūsu apziņas objekti neatkarīgi no tā, vai tiem ir vai nav vēl kāds cits esamības statuss. Tieši kā apziņas objekti tie ir brīvi pieejami mūsu pētījumiem. Neatbildamos jautājumus ir labāk uz brīdi atlikt malā, lai visu uzmanību veltītu atrisināmiem jautājumiem.
Huslers, pievēršoties apziņas un tās objektu pētījumiem, radīja pilnīgi jaunu pieeju. Sistemātiska pieredzes analīze tika nosaukta par fenomenoloģiju, jo visu eksistējošo aplūkoja kā fenomenālu. Heidegers fenomenoloģiju apguva Huslera vadībā, bet lietoja to, risinot atšķirīgas problēmas.. Saskaņā ar šo kartēzisko sadalījumu realitāte tika sadalīta garīgajā un materiālajā, subjektos un objektos, novērotājos un novērojamā, izzinātājos un izzināmajā. Mēs esam pasaules daļa, un mūsu eksistence ārpus pasaules nav iespējama, galvenais noslēpums ir esamība, nevis izziņa.
Nav noliedzama eksistenciālisma attīstības nozīme un ietekme, kā arī tas, ka dažādu teorētiķu starpā šī izpratne ir aktuāla pat šodien, lai gan, protams, par būtiskākajiem vērtējot citus aspektus un uzlūkojot to citādā šķautnē. Jāatzīst, ka izvērtējot eksistenciālisma vadlīnijas, secināms, ka tas kļuvis par pamatu dažādām mūsdienu teorijām, vai- vismaz iedvesmojies no tā.

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Eksistenciālisma priekšstati par psihi un psihiskām parādībām no 19.gadsimta otrās puses līdz mūsdienām”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/792003

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties