Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,99
Ietaupījums:
0,51 (17%)
Cena ar atlaidi*:
2,48
Pirkt
Identifikators:674902
Vērtējums:
Publicēts: 20.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Atmosfēras piesārņojums    4
  Ūdens resursu piesārņojums    6
  Cilvēka negatīva ietekme uz zemi    8
  Secinājumi    10
  Literatūras avotu saraksts    11
Darba fragmentsAizvērt

Atmosfēras piesārņojums

Runājot par atmosfēras piesārņojumu nevar vainot visos grēkos vienīgi cilvēci. Pastāv arī dabiski piesārņojuma avoti: vulkānisms, meža ugunsgrēki, putekļainās vētras, izvējošana u.c. Protams, daži man uzreiz oponēs, ka daba nepiesārņo pati sevi, un cilvēks ir vienīgais piesārņojuma radītājs. Tomēr, vulkāna Kratakau izvirdums 1883.gadā, kad atmosfērā tika izmests 18 m3 pelnu, ka arī vulkāna Katmai izvirdums 1912.gadā, izmetušo 20 m3 irdeno produktu, izsauca saules radiācijas pieplūduma samazinājumu par 10-20%, kas rezumējas gada vidējas gaisa temperatūras samazinājumā par 0,5 C ziemeļu puslodē.
Bet pēdējos gadu desmitos antropogēnie atmosfēras piesārņojuma faktori sāka pārsniegt dabiskos pēc mēroga, iegūstot globālo raksturu. Kaut kur es biju izlasījis sekojošās rindas: “Ja jūs dzīvojāt attīstītā valstī, tad ar varbūtību 2:3 jūs elpojāt ar gaisu, kurš neatbilst standartiem”. Jautājums ir – cik slikts ir tas gaiss? Īstenībā tas ir pietiekami slikts, lai izsaukt 50 tūkstošus priekšlaicīgas nāves katru gadu. Kā arī potenciāli pietiekami slikts, lai izpostīt ekosistēmu un padarīt Zemi par neapdzīvotu.
Manuprāt, visievērojamākā ikdienas gaisa piesārņojuma forma ir smogs, kas veidojas saules staru ietekmē uz ogļūdeņražiem. Cits gaisa piesārņojuma veids ir lietus ar augstu skābes saturu. Atmosfēra satur arī oglekļa dioksīdu, kas spēlē nozīmīgu lomu cilvēka dzīvē, pasargājot zemi no pārkarsējuma. Atmosfēras trūkuma gadījumā zemes virsmas vidēja temperatūra būtu +23 C, bet īstenībā tā ir +15 C. Diemžēl cilvēka saimnieciskā aktivitāte sabojāja oglekļa balansu dabā, kas, pēc vairāku zinātnieku viedokļiem, rada reālu siltumnīcas efekta draudu – klimata pasiltināšanas, nokrišņu daudzuma izmaiņas, ledus kušanu, pasaules okeāna līmeņa paaugstināšanu. Cits ilglaicīgais drauds, pie tam ar nepazīstamajiem ietekmes mērogiem, ir stratosfēras ozona slāņa kļūšana par pārāk plānu. Šīs slānis, kas izceļas ar paaugstināto ozona saturu, aizsarga no lieka ultravioleta Saules starojuma. Daži zinātnieki uzskata, ka ozona slāņa turpmākas iznīcināšanas gadījumā pastiprināsies saules staru aktīva ietekme uz zemes virsmu, palielinot ādas vēža nāves formu rašanas varbūtību.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Ekoloģiskās problēmas”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/674902

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties