Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,72 (16%)
Cena ar atlaidi*:
3,77
Pirkt
Identifikators:113109
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 18.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Atēnu polisas valsts iekārta un tiesības    3
2.  Spartas valsts izcelšanās un attīstība    5
3.  Spartas valsts varas struktūra    5
4.  Likurga likumi (VIII gs. p.m.ē.) – tiesības aristokrātijā Spartas valstī    6
5.  Senās Romas valsts rašanās    7
6.  Romas valsts periodizācija    7
7.  Servija Tullija reformas un valsts varas organizācija    8
8.  Romas republikas varas organizācijas    9
9.  Romas impērija principāta periodā    10
10.  Romas impērija domināta periodā    10
11.  Romas valsts bojā ejas cēloņi un vēsturiskā nozīme    11
12.  XII tabulu likumi – pirmā Romas tiesību kodifikācija    12
13.  Galvenie tiesību avoti Romas republikā    13
14.  Romiešu tiesību periodizācija    14
15.  Romiešu tiesības klasiskajā periodā    14
16.  Romiešu tiesības postklasiskajā periodā    14
17.  Corpus iuris civilis – vēsturiskā nozīme    14
18.  Romiešu tiesību recepcija mūsdienās un Latvijā    15
19.  Jēdzieni    16
  Izmatotā literatūra    18
Darba fragmentsAizvērt

Sengrieķu sabiedrība dalījās ciltīs – fīlās, kas sīkāk dalījās fratrijās un dzimtās. Pilsētvalstis sauca par polisām (gr. Polis, lat. civitas). Pirmās polisas veidojās Grieķijas arhaiskajā laikmetā ap 800. g. pr. Kr., kad grieķi radīja jauna veida civilizāciju. Grieķu polisas būtiski atškīrās no senās Divupes pilsētvalstīm. Grieķu polisas bija pilsoņu kopienas, kas pašas pieņēma likumus un saskaņā ar tiem. Lai aizsargātu savu pilsētu, grieķi kalnā cēla nocietinājumus. Pilsētvalstis izauga ap šādu kalnu. Nocietinājumus kalna virsotnē sauca par akrapoli. Nozīmīga vieta bija agora – tirgus laukums. Parasti polisā bija 5 – 10 tūkstoši iedzīvotāju, polisa pieslējās lauku teritorija. Ar terminu „polisa” saprot noteiktas pilsētvalsts visu pilsoņu, visu pilsoņu, visu pilsētas un lauku teritorijas iedzīvotāju kopumu. Pilntiesīgo iedzīvotāju daļu veidoja polisas pilsoņi, kuri sevi sauca polisas vārdā – atēnieši, korintieši, milētiši. Pilsoņiem bija tiesības uz zemi. Atēnās dominēja pilsētnieki – amatnieki, tirgotāji. Brīvie bija pilntiesīgi pilsoņi, bet diezgan lielu grupu veidoja brīvie nepilsoņi – ienācēji no citas polisas, vešzemnieki, izraidītie, klaidoņi. Atēnāš „imigrantu” vidū bija arī tādi, kuru ģimenes bija apmetušās polisā pirms vairākām paaudzēm, tomēr pēdējiem nebija tiesību pretendēt uz līdzdalību valsts lietās. Pastāvēja pretrunas starp aristokrātiju un tautu – dēmu. Vergi bija polisas īpašums. Atēnās vergus sauca par attika, kas nozīmēja Atikas piederīgie.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,36 €
Materiālu komplekts Nr. 1177719
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Eiropas un tiesību vēsture”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/113109

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties