Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,99
Ietaupījums:
0,55 (11%)
Cena ar atlaidi*:
4,44
Pirkt
Identifikators:636788
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.01.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 53 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Eiropas Savienība šobrīd ir spilgtākais starptautiskās ekonomiskās integrācijas piemērs. Šī integrācija ir daļa no mūsdienu starptautisko attiecību sistēmas.
Visciešāk ar ekonomikas funkcionēšanu ir saistīta brīvā tirgus ekonomikas principa ievērošana. ES ekonomika arī veidojas un funkcionē kā brīvā tirgus sistēma – ekonomiskā sistēma, kurā resursu sadales un ražošanas lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz cenām, kas veidojas brīvprātīgās maiņas rezultātā starp ražotājiem, patērētājiem un ražošanas faktoru īpašniekiem.
Mūsdienu ES ekonomikas regulēšana notiek ne tikai vienas valsts, bet visas Savienības līmenī. Atšķirībā no monetārās politikas, pilnīgi vienota fiskālā politika ES netiek veidota. Katra ES valsts īsteno nacionālo fiskālo politiku, bet tas nenozīmē ka fiskālajā politikā nenotiek integrācijas procesi. Monetārās savienības un Eiro zonas ietvaros fiskālajai stabilitātei tiek piešķirta liela nozīme un divi konverģences kritēriji ir tieši saistīti ar fiskālajiem rādītājiem. Viens no šādiem kritērijiem ir saistīts ar nodokļiem, proti, tas ir nodokļu sistēmu saskaņošana un harmonizācija. Tieši šajā jomā integrācija norisinās visgrūtāk, ar lielāku pretestību, jo budžets un nodokļu sistēma ir valsts suverenitātes izpausme.
ES budžetu pamatā veido dalībvalstu maksājumi. Cik lieli līdzekļi katrai valstij jāiemaksā ES budžetā – to nosaka ES Padomes lēmums, kuru visas dalībvalstis pieņem vienbalsīgi un kuru ratificē visu dalībvalstu parlamenti.
100 miljardus lielā ES budžeta galvenie ienākumu avoti ir četri:
▪ lauksaimniecības nodevas un cukura nodoklis – vecākais ienākumu avots. ES no trešajām valstīm ievestajām lauksaimniecības precēm uzliekamās muitas nodevas ir galvenās barjeras, kas aizsargā ES iekšējo tirgu un vienlaikus pilda ES kasi. Cukura nodoklis tiek iekasēts no cukurfabrikām atbilstoši to ražošanas kvotām, 25% paliek katras dalībvalsts rīcībā administrēšanas izdevumiem.
▪ muitas nodevas un nodokļus katra dalībvalsts iekasē par visām caur šo valsti ES ienākošajām precēm un iemaksā ES budžetā, paturot sev 25%. Ja muitas tarifi tiek pazemināti un savienība paplašinās, ar šiem budžeta ienākumu avotiem būs par maz, lai nodrošinātu visu ES uzdevumu izpildi.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −6,13 €
Materiālu komplekts Nr. 1185987
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Eiropas Savienības nodokļu politikas stratēģija un attīstība”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/636788

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties