Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
5,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:646016
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 07.03.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Eiropas Savienības integrācijas būtība un nepieciešamība    3
1.1  Ekonomiskas integrācijas nepieciešamība    3
1.2  Eiropas Savienības integrācijas pamatvirzieni    3
2.  Eiropas Savienības principi, izveide un attīstība    6
2.1  ES darbības principi    6
2.2  ES integrācijas kritēriji un nosācījumi    7
2.3  Eiropas kopienas izveide un attīstība    9
2.4  ES 3 pilāri    10
3.  Integrācijas prasības, stratēģijas, uzdevumi    11
3.1  Iestāšanas kārtība ES    11
3.2  Integrācijas prasības    11
3.3  Iestāšanas procesa sagatavošanas svarīgākie uzdevumi    12
4.  Latvijas stratēģija un mērķi integrācijai Eiropās Savienībā    13
4.1  Iesaistīšanas globalizācijas procesā    13
4.2  Latvijas integrācijas stratēģiskais mērķis un programma integrācijai ES    13
4.3  Latvijas stratēģija integrācijai ES    14
4.4  Uzņemšanas kritēriji    15
5.  Latvijas integrācijas problēmas    16
6.  Latvijas ekonomiskās politikas pārmaiņas kontekstā ar integrāciju Eiropas Savienībā    17
6.1  Latvijas pasākumi integrācijai ES    17
6.2  Ekonomiskā integrācija un to mērķi    19
6.3  Nozaru, vides un regionālas attīstības mērķi    22
6.4  Latvijas novērtējums 2001.gada progresa ziņojumā    23
7.  LR integrācijas guvumi un zaudējumi    32
8.  Izmantota literatūra    37
Darba fragmentsAizvērt

Pēc Otrā pasaules kara notika būtiskas izmaiņas tirgus ekonomikas valstu tautsaimniecībā. Centrālā problēma šajā laikā bija zinātniski tehniskā revolūcija, it sevišķi tehnoloģiskā revolūcija. Plašumā un dziļumā vērsās darba dalīšana un specializācija. Arvien bagātīgāks kļuva ražotopreču klāsts, arvien asāk izvirzījāstirgus problēma. Darba dalīšana un specializācija ieguva starptautisku raksturu. Tas viss konkrētāk izpaudās šādi:
attīstījas ražošanas internacionalizācijas tendence ar detalizētu starptautisku specializāciju pa valstīm, ražotņu grupām;
lai specializācija būtu efektīva, bija nepieciešama masveida ražošana;
masveida ražošana kļūst iespējama tad, ja tirgi ir pietiekami ietilpīgi, lai lielos apmēros realizētu produkciju;
vietējie nacionālie tirgi parasti izrādījas par šauriem masveida produkcijai;
radās pretruna starp ekonomikas attīstības internacionalizācijas tendences labvēlīgiem nosacījumiem un nacionālo valstu robežu barjerām, ko sargā visdažādākās kvotas, limiti, muitas tarifi;
lai šo pretrunu atrisinātu, vajadzēja radīt jaunas ekonomiskās attiecības starp valstīm. Tas vispirms spieda liberalizēt eksporta un importa attiecības, veidojot jaunas starpvalstu sadarbības formas. Šīs jaunās attiecības, kas arvien vērsās plašumā, ciešāk saliedējot valstu ekonomiku un vienādojot funkcionēšanas nosacījumus, tiek raksturotas kā ekonomiskās integrācijas attiecības.

1.1.Eiropas ekonomiskās integrācijas pamatvirzieni

1.Brīva preču kustība starp ES valstīm bez muitas barjerām. Barjeru atcelšana notika pakāpeniski un noslēdzās ar Māstrihtas vienošanos. Speciāli pētījumi liecināja, ka muitas režīma uzturēšana rada lielus zaudējumus, dārgi izmaksā, palielina preču kustību starp valstīm. Līdz ar to mazinās saimniekošanas efektivitāte. Pret trešajām valstīm muitastarifi tiek pazamināti saskaņā ar GATT Urugvajas saieta lēmumiem.
2.Brīva cilvēku kustība. Jebkuras ES valsts pilsonis var brīvi pārvietoties Savienības ietvaros, kļūt par darba ņēmēju; uz viņu pilnā mērā attiecas konkrētas valsts darba un sociāla likumdošana, ieskaitot tiesības saņemt pensiju, bezdarbnieka pabalstu, apdrošināšanas medicīnas pakalpojumus.
3.Brīva ieguldījuma kustiba, t.i., nekādi investīciju ierobežojumi ES valstīs (šo valstu investoriem). Tiek izvirzīts uzdevums vienādot investīciju nosacījumus un veicināt kapitālieguldījumus. Brīvo preču kustību, darba spēka kustību un kapitāla kustību raksturo kā atlantus, kas uz saviem kamiešiem tur Eiropas Savinības konstruktīvi visai sarežģīto daudzstāvu celtni.
Īsi apskatīsim ES integratīvas sadarbības pārējos virzienus.
4.“Zaļā Eiropa” – lauksaimniecības integrācija. Tas nozīme:
cenu mehānisma izveidošanu, kas padara izdevīgu labības pirkšanu nevis pasaules tirgū, bet ES valstīs;
pasākumus, kas ierobežo sējumu platības, piemaksas par katru neapsētu hektāru noteikta limita ietvaros;
speciāla fonda veidošanu, kas materiāli atbalsta lauksaimnieciski atpalikušās zemes, piemēram, Portugāli, gan agrotehnikas, gan izglītības jomā.
5.“Zilā Eiropa” – vienošanās par nozvejas kvotām starp valstīm un pasākumu veikšanuzivju krājumu paplašināšanai.
6.Vienotas enerģētiskās sistēmas izveide un regulēšana.
7.“Eiratoma” darbība ES ietvaros: regulētāji pasākumi atomelektrostāciju celtniecības un ekspluatācijas jomā.
8.Ogļu un tērauda ražošanas apjomu regulēšana labāku pozīciju nodrošināšanai, konkurējot pasaules tirgū.
9.Vienotas standartu sistēmas izveidošana.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −6,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1212300
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties