Eiropas Centrālās Bankas ziņojuma par Latvijas Republikas gatavību pievienoties eirozonai analīze

Latvijas pieredze apliecina, ka valsts var sekmīgi pārvarēt makroekonomisko nelīdzsvarotību, lai cik smaga tā arī nebūtu, un kļūt vēl stiprāka. Pēc smagās lejupslīdes 2008. un 2009. gadā Latvija īstenoja izteiktu politisku rīcību, ko atbalstīja Eiropas Savienība (Turpmāk tekstā - ES) un Starptautiskais Valūtas Fonda (Turpmāk tekstā - SVF) vadītā finansiālās palīdzības programma, kura uzlaboja ekonomikas elastību un pielāgošanās spējas atbilstoši vispārējiem ES noteikumiem par ilgtspējīgu un līdzsvarotu izaugsmi. Un tas ir atmaksājies. Autors uzskata, ka, Latvijas ekonomika šogad varētu sagaidīt ļoti strauju attīstības posmu. Konverģences ziņojumā ir pozitīvi novērtēti Latvijas ekonomikas rādītāji attiecībā uz šādiem Līgumā par Eiropas Savienību izklāstītajiem konverģences kritērijiem: inflācija, valsts finanses (deficīts un parāds), procentu likmes un maiņas likme. Tomēr Latvijai būs jāpaliek modrai, lai saglabātu zemu inflācijas līmeni, tostarp turpinot īstenot piesardzīgu fiskālo politiku un saglabājot iekšzemes pieprasījumu uz ilgtspējīgas attīstības ceļa. Pētījuma priekšmets: Eiropas Centrālās Bankas ziņojums par Latvijas iestāšanos Euro zonā. Darba autora referāta mērķis: Analizēt un izprast Eiropas centrālās Bankas ziņojumu par Latvijas iestāšanos Euro zonā. Lai īstenotu referāta mērķi, darba autoram bija jāveic šādi uzdevumi: 1. Iepazīties ar Eiropas Centrālās Bankas ziņojumu par Latvijas iestāšanos Euro zonā. 2. Analizēt informāciju. Uzdevumu veikšanai darba autors izmantoja analīzes metodi.