Pavasaris
Zosu medības
„Mednieki skatījās, tikko saredzēdami uz ūdens tumšus pudurus. Tās bija meža zosis, kas, galvas zem spārniem paslēpušas, miegā slīdēja uz viņiem, nemanāmās straumes nestas.”
Ēku atjaunošana
„Tad viņi ņēmās ar sētu lāpīšanu, aizpildīdami rudeni un ziemu izplestos caurumus un pārmainīdami satrunējušos stāpiņus pret jauniem. Pielikuši garas trepes, vīri kāpelēja pa jumtiem ar niedru kūlīšiem rokās un iejuma tos tur, kur tas bija vajadzīgs.”
Mājas uzkopšana
„Pēļus, deķus, drēbes dauzīja un vēdināja...” „Uz ķebļiem pakāpušās, meitas ar nažiem kasīja no logu rāmjiem papīrus, ar kuriem bija aizlīmētas to šķirbas.” „Meitas ar slotām noslaucīja griestus un sienas, un veseli spaiņi vārīta ūdens nolija uz grīdām, un meitas tās berza salmu vīkšķiem, ceļos nometušās.”
Aršana
„Arāji gāja lēnām, galvas uz zemi nodūruši, it kā gribēdami izlasīt visus rakstus tajās lapās pusēs, ko katru brīdi par jaunu uzšķīra viņu lemeši. Sviedrainām pierēm viņi lasīja šo biezo un smago grāmatu tāpat kā viņu aiztēvi, nevarēdami neko citu tajā izburtot kā stāstu par darbu līdz pasaules galam.”
Velēšana
„Kādu dienu saimniece sasauca visas sievas, sakrāva ratiņos vecos un jaunos audeklus un aizveda tos velēt upītes malā zem sudrabainiem nolīkušiem loka vītoliem. Sārmā izmērcētos garos lina audumus izstiepa uz soliem, sievas atrotīja rokas – un sākās velēšana rakstā, skaņa un jautra, un tālu dzirdama.”…
