Vācijā 20.gadsimta sākumā saasinājās sociālās pretrunas. Nežēlīgāks kļuva kapitālisms savās izpausmēs, straujāk noritēja militarizācija, pieauga šovinistiskie noskaņojumi. Kardināli mainījās arī tradicionālie priekšstati par mākslu. Līdzās vecākajiem kolēģiem reālistiem cīņā pret šo cilvēcei naidīgo pasauli iestājās arī jaunie mākslinieki. Lai noturētos uzmanības centrā, daudzi mākslinieki tiecās pēc oriģinalitātes, jo cilvēkus vairs nesajūsmināja lielo vecmeistaru darbi. Un viņi savu protestu un novitāti izteica kliedzošākā, asākā formā nekā viņu vecākie līdzgaitnieki, tādejādi liekot pamatus ekspresionismam. Viens no šī mākslas stila aizsācējiem un spilgtākajiem, patiesībā – spilgtākais ekspresionisma pārstāvis ir Edvards Munks.
Šo tēmu neizvēlējos patvaļīgi, bet gan tādā kā loterijas ceļā. Godīgi sakot, es neizvēlētos rakstīt referātu par Edvardu Munku, jo tās dažas gleznas, kuras esmu redzējusi, man nepatika, un, otrkārt, manuprāt, Munka personībā nav neka sevišķi interesanta un arī viņā biogrāfijā diez vai varētu atrast kādus interesantus faktus. Mana darba mērķis ir lakoniski, bet tajā pašā laikā arī ļoti precīzi aprakstīt Edvarda Munka biogrāfiju, viņa pārstāvēto stilu – ekspresionismu un analizēt dažus viņa mākslas darbus.…
