Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,38 (19%)
Cena ar atlaidi*:
1,61
Pirkt
Identifikators:359927
Vērtējums:
Publicēts: 20.11.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Stilistika un tēlu sistēma
Munks savā daiļradē apkārtējo vidi un ainavu pielāgo tēlu iekšējai pasaulei. Tēli dzīvo iekšupvērstu dzīvi. Tas spilgti atspoguļojas gleznās "Melanholija" (1894 - 1895), "Raizes" (1894) un "Kliedziens" (1893). Daba instinktīvi jūt cilvēka dvēseles slēptākos pārdzīvojumus, tādēļ savā formā un krāsās cenšas līdzināties indivīda gara pasaulei. Atšķirībā no vientuļā stāva sajūtas, debesis iekrāsojas tumši zilas vai kliedzoši sarkanas, svarīga nav dabā redzamā krāsa, bet gan tēla sajūtu transformācija.
Fatālo vientulības apziņu nekliedē mīlestība, jo Edvarda Munka pasaulē tēlu cilvēciskās attiecības veidojas smagas un disharmoniskas. Ļoti spilgti tas atspoguļojas gleznā "Vīrietis un sieviete" (1898), istabas kreisajā pusē novietots kailas, pavedinošas sievietes ķermenis ēnā, kura nospiež pa labi esošo, salīkušā vīrieša stāvu. Gleznā "Vientuļie" (1906 - 1907) melna vīrieša tēls noraugās baltas sievietes stāvā. Debesis ir apmākušās. Depresīvu izjūtu viļņi apskalo sievišķās esamības slēpto pusi. Tēli grib tuvoties viens otram, taču rodas sajūta, ka distance viņu starpā nav pārvarama.
Cilvēka vientuļā dvēsele alkst piepildīt sevi ar mīlestību. Munka gleznās bieži vien savijas vīrišķā un sievišķā spēks. Mīlestības motīvs ir dzinējspēks šo divu spēku saplūsmē. Gleznā "Skūpsts" sievišķais alkst apvienoties ar vīrišķo. Tumšais kolorīts rada draudīgu noskaņu, taču abu stāvu tiekšanās vienam pie otra ir nenovēršama. Līdzīga tiekšanās uz garīgu saplūšanu apskatāma gleznā "Divi krastā" (1907-1908), kurā attēloti divi cilvēku stāvi, kuru ķermeņi novietoti cieši viens otram blakus. Arī "Dzīves dejā" (1899-1900) piedalās kā vīrieši, tā sievietes.
Sievietes tēls Munka daiļradē ir destruktīvs, sevi ārdošs, taču kārdinošs. Tumšas ēnas krīt pār juteklisko sievietes augumu. Sieviete ir dzīva būtne, miesiska, vitāla, dzīvībai nepieciešama. Bālās sieviešu sejas kontrastē ar vijīgajiem matu ērkuļiem. Šādi sieviešu tēli apskatāmi gleznās: "Madonnas studijas" (1893 - 1894), "Madonna" (1894-1895) "Sieviete no jūras" (1896).

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −1,57 €
Materiālu komplekts Nr. 1326807
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Edvarda Munka daiļrade. Stilistika un tēlu sistēma”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/359927

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties