Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
1,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:429246
 
Vērtējums:
Publicēts: 26.01.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Eduards Smiļģis dzīvoja tanī laikā, kad Latvijas brīvības izcīnīšana un starptautiskā atzīšana pēc Pirmā pasaules kara bija liels notikums un reizē arī sākums smagam darbam, lai atjaunotu kara laikā izpostīto zemi un kultūru. Latvija tiešām bija barbariski izpostīta, sagrauta un izlaupīta. Tā nesaņēma nekādu kara zaudējumu atlīdzību no Vācijas, kā, piemēram, Beļģija un Francija. Krievija, mieru slēdzot, samaksāja 4 miljonus zelta rubļu, taču tas bija nieks, salīdzinot ar tām vērtībām, kas kara laikā bija aizvestas uz Krieviju. Bija jāsakārto saimnieciskā dzīve, jārada drošība un uzticība savai jaundibinātajai valstij. Laikam gan darba prieks tautā vēl nekad nebija bijis tik liels, jo šoreiz latvieši zināja, ka viņu pūliņu augļi paliks pašu un nevis svešu kungu rokās. Panākumi saimnieciskajā un izglītības laukā veicināja uzplaukumu arī literatūrā un mākslā. Pamati latviešu rakstniecībai, glezniecībai, teātrim un mūzikai likti jau ilgi pirms Latvijas valsts nodibināšanas, uz tiem arī neatkarības laikā tālāk attīstās un pilnveidojas tālāk latviešu kultūra.
Latviešu kultūras dzīve nav iedomājama bez skatuves mākslas. Latvijas kultūras dzīvi ievērojami papildināja latviešu teātru attīstība - Rīgā darbību uzsāka divi latviešu teātri (Rīgas Latviešu teātris un Jaunais Rīgas teātris), Liepājā, Jelgavā un Ventspilī – pa vienam. Darbojās pat atsevišķs Ceļojošais teātris.
19. gadsimta vidū sāka darboties Rīgas Latviešu biedrības teātris (1868 - 1908). Pie biedrības dibināšanas pirmie klāt ķērās skolotāji Juris Caunītis, Kaspars Biezbārdis un ierēdnis Bernhards Dīriķis. 1868. gada rudenī tika saņemta iekšlietu ministra atļauja dibināt pašiem savu biedrību. Jau paša darbības sākumā nodibināja īpašu teātra komisiju, kurai uzdevums bija nodibināt pastāvīgu teātri. Uzreiz sāka domāt par telpām, kur teātrim būtu jāatrodas.1870. gada 19. februārī iesvētīja tikko uzcelto Rīgas Latviešu biedrības namu, un nākošajā dienā, tur jau notika teātra izrāde. 1869. gadā tika izsludināts pirmais latviešu lugu konkursu. Teātra attīstība bija cieši saistīta ar nacionālās literatūras un preses veidošanos. Ar teātra palīdzību centās celt nacionālo pašapziņu. 70. gados viens no galvenajiem sižetiem ir cīņa pret kārklu vācietību. Vienlaicīgi tika veidota arī teātra terminoloģija. Vārdu ,,luga" izveidoja 1869. gadā, aizstājot iepriekšējo nosaukumu ,,stiķis". Vācisko ,,bīni" pārmainīja pret latvisko ,,skatuvi", bet ,,rolli" pret ,,lomu" 1878. gadā pirmo reizi tika publicēts Rīgas Latviešu teātra personāla saraksts (Hofman kundze, Zvaigznīša kundze, Ā. Alunāns, Krastiņš, Švarcs). 1908. gada 19. jūnijā nodega Rīgas Latviešu biedrības nams. Sadega arī viss teātra inventārs. Aktieriem tika uzteikts darbs.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1341579
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties