Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,76 (19%)
Cena ar atlaidi*:
3,23
Pirkt
Identifikators:554268
Vērtējums:
Publicēts: 07.02.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 13 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    2
1.  Ebreju dzīves raksturojums Latvijas teritorijā līdz 19.gadsimta beigām    3
2.  Ebreji latviešu tautasdziesmās    6
3.  Ebreji latviešu tautas anekdotēs un parunās    10
3.1.  Ebreji latviešu anekdotēs    10
3.2.  Ebreji latviešu parunās    12
  Secinājumi    14
  Izmantoto avotu un literatūras saraksts    15
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI
Līdz 19. gadsimta beigām Latvijas teritorijā dzīvoja jau diezgan liels skaits ebreju un latvieši bija pie viņu klātbūtnes pieraduši. Ebreji dzīvoja pārsvarā laukos, jo pilsētās viņu uzturēšanās bija nereti ierobežota, tomēr ebreji sevi pierādīja kā talantīgus dažādu profesiju pārstāvjus – finansistus, baņķierus, tirgotājus, ārstus, skroderus, amatniekus, kas bija noderīgi gan pilsētās, gan laukos un palīdzēja saimniecības attīstībā.
Tā kā ebreji bija ikdienā bieži sastopami, par viņiem arī attiecīgi veidojās priekšstats, koptēls latviešu skatījumā, kas arī tika atspoguļots latviešu folklorā. Kā īpaša folkloras sastāvdaļa literatūrā tiek uzsvērts tā sauktais „paunu žīda” tēls – ebreju sīktirgotājs laukos, kurš ceļo no mājas uz māju, pārdodot preces.
Latviešu tautasdziesmās ebreji atspoguļoti ļoti vispārīgi un stereotipizēti. Apdziedāts gan viņu izskats, gan dažādās nodarbošanās, ēšanas īpatnības. Tautasdziesmas bieži vien ir zobgalīgas, bet ebreji nav apsmieti ļauni, vienkārši uzsvērts viņu atšķirīgums no latviešiem, viņi tomēr ir svešinieki, lai arī latvieši saskatīja zināmas līdzības – arī apspiesta tauta u.t.t. Tautasdziesmās ebreju un latviešu attiecības atspoguļotas kā labas. Protams, varēja būt dažādas domstarpības, tomēr kopumā sadzīvoja draudzīgi. Arī literatūrā norādīts, ka latvieši pret ebrejiem bija kopumā toleranti.
Anekdotēs un parunās arī veidots vispārīgs, bet kolorīts ebreja tēls. Anekdotēs latvieši pasmējās par ebreju viltību, prasmi krāpties, izlocīties no dažādām situācijām, bet tāpat arī apsmiets viņu izskats – bārdas, deguni, netīrība. Tomēr šīs anekdotes arī parasti nav ļaunas. Parunās vairāk parādās šīs negatīvās ebreju īpašības – krāpnieciskums, melīgums u.c., tomēr parunas nav jāsaprot burtiski un tās tikai palīdz dažādot ebreju tēlu.
Kopumā var secināt, ka tautas mutvārdu daiļrade, tautasdziesmas, anekdotes un parunas ir lielisks pētniecības materiāls, jo veido ļoti kolorītu ebreju tēlu. Lai gan pastāv dažādi stereotipi un aizspriedumi, parādās dažādi latviešu un ebreju attiecību aspekti un atklājas plašs latviešu skatījums uz ebrejiem. Īpaši jāuzsver, ka līdz 19. gadsimta beigām latvieši kopumā nebija naidīgi pret ebrejiem, lai gan turpināja uztvert kā ienācējus, ne savējos.

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Ebreji latviešu tautasdziesmās, anekdotēs un parunās”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/554268

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties