Kopš brīža, kad cilvēks piedzimst viņš sāk spēlēt spēles, viena no dzīves svarīgākajām un ilgākajām spēlēm, ko cilvēks spēlē ir pati dzīve. Dzīvi mēs varam uztvert kā teātra izrādi, kurā mums piešķirtas daudzas lomas, ko izspēlēt mēs visi esam bērni saviem vecākiem, brāļi vai māsas, mazbērni, skolnieki, studenti, padotie vai darba devēji, sievas vai vīri šo sarakstu var turpināt vēl ilgi, jo dzīves laikā mēs iejūtamies daudzās un dažādās lomās.
Šai dzīves spēlei, tikai, nav iepriekš zināma sižeta, kā kino vai teātrī. Sižetu veidojam mēs paši, tas ir atkarīgs no mums pašiem, mēs paši esam rakstnieki savam dzīves spēles sižetam. Izmaiņas mūsu dzīves spēlē nosaka daudz un dažādākie kritiskie notikumi, pavērsieni. Galvenais ir mūsu spēja un māka atbilstoši rīkoties šajās kritiskajās situācijās. Tas ir kā biznesā, tev esot uzņēmuma vadītājam jāmāk izkulties no nepatīkamiem mirkļiem, bet tu nedrīksti spēlēties ar saviem padotajiem, spēlēties nedrīkst ar jebkuru cilvēku, spēle ir jāspēlē kopā un katram jādara savs darbs, jeb jāspēlē sava spēle.
Dzīve ir spēle citiem aizraujoša un interesanta spēle, kurā var izjust uzvaras garšu un azartu, citiem apnicīga un vienmuļa spēle, kurā grib mainīt spēles noteikumus un partnerus ar, ko kopā spēlējam šo spēli. Dažiem tas izdodas, bet dažiem nē. Citi pat pamanās spēlēties ar šo spēli, spēlēties ar savu dzīvi un citu cilvēku dzīvēm. …
