Dzimumvairošanās un tās nozīme dažadās dzīvnieku grupās

Šajā referātā tiks apskatīta dzimumvairošanās un tās attīstība dažādās dzīvnieku grupās: kukaiņu, putnu un zīdītāju. Dzimumvairošanās ir raksturīga šķirtdzimuma dzīvniekiem, bet bezdzimumvairošanās ir raksturīga hermafrodītiem.
Kukaiņi var attīstīties vai nu ar pilnīgu vai ar nepilnīgu pārvēršanos. Pilnīgās pārvēršanās posmi: ola – kāpurs – kūniņa – pieaudzis kukainis. Nepilnīgās pārvēršanās posmi: ola – kāpurs – pieaudzis kukainis.
Putnu mazuļi izšķiļas no izdētām olām, bet zīdītāji ir dzīvdzemdētāji.
Vairošanās nozīme ir turpināt sugu un radīt pēcnācējus.
Maijvaboles dzimumsistēma. Maijvaboļu mātītes ir nedaudz lielākas par maijvaboļu tēviņiem, bet plātnītes uz maijvaboļu mātīšu taustekļiem ir vājāk attīstītas nekā tēviņiem. Tēviņiem ir ļoti labi attīstīta ožas orgānu sistēma, tā ir saistīta ar to, ka tie pēc smaržas uzmeklē mātītes. Pavasarī, kad iestājas krēsla, var novērot maijvaboļu masveida lidojumu.
Vairošanās sistēma kukaiņiem atrodas vēderā. Maijvaboļu mātītēm ir divas olnīcas, kurās attīstās ļoti daudz olu. Maijvaboļu tēviņiem ir pāris sēklinieku, kuros veidojas liels skaits spermatozoīdu.
Kāpurs. Pēc apaugļošanās un pastiprinātas barošanās ar augu lapām maijvaboles mātīte ierokas augsnē un tur dēj olas. Vasaras beigās no olām izšķiļas kāpuri. Kāpuri nav līdzīgi pieaugušām maijvabolēm ne pēc ārējā izskata, ne arī pēc dzīves veida. Kāpuram ir resns, bālgans ķermenis, kas ir lokveidā izliekts un klāts ar mīkstu hitīna1 pārvalku. Biezāks, dzeltenbrūns hitīns atrodas uz lielās galvas un uz trim pāriem kāju. …