Domraksts par romānu "Dvēseļu putenis"

Vērtējums par romānu kopumā
Esmu pieradusi sākumā izlasīt grāmatu un pēc tam skatīties filmu, taču šoreiz sanāca otrādi. Filmu “Dvēseļu putenis” noskatījos jau rudenī, bet grāmatu izlasīju nesen. Abi darbi manī atstāja lielu emocionālu iespaidu. Romāns “Dvēseļu putenis” ir plašs, nopietns un smags darbs, tādēļ tas, ka jau biju iepazinusi varoņus un sižetu, atviegloja daudzu epizožu uztveri. Grāmatas priekšrocība ir tajā, ka iepazīstāmies arī ar varoņu domām un jūtām, ne tikai ar notikumiem, ko redzam no malas. Filma precīzāk parāda reālos notikumus, taču grāmata atstāj brīvu vietu iztēlei. Iemesls, kāpēc šo grāmatu ir salīdzinoši viegli lasīt par spīti tās apjomam, ir fakts, ka no pirmajām lappusēm iepazīstam varoni un viņa iekšējos pārdzīvojumus. Artūrs šajā stāstā ir aptuveni manā vecumā, tādēļ man ir viegli iztēloties, kā viņš jūtas, un just līdzi. Aptvert to, ka jaunietim tik agrā vecumā ir jāpārvar man neiedomājamas grūtības, gan nav viegli, ne sevi, ne jebkuru citu vienaudzi šādā situācijā iedomāties nevaru. Kā jau minēju iepriekš, šim darbam ir liela nozīme, jo tas attēlo vēsturiskos notikumus, kas jāzina katram pilsonim, lai novērtētu mūsu pašreizējo stāvokli un strādātu Latvijas nākotnes labā. …