Diplomātiskās tiesības kā tiesības, kas sākotnēji netika ratificētas, savu nozīmi ir ieguvušas kopš senajiem laikiem(aptuveni 960.g.p.m.ē.)- veicot pirmās diplomātiskās sarunas jeb dažādu teritoriju valdnieku tikšanās un sarunas, kuru laikā tika slēgtas dažādu teritoriju sadarbības, draudzības, tirdzniecības jautājumu aktualizēšana, miera sarunas un pirmo līgumu slēgšanas.
Mūsdienās diplomātisko tiesību definīcijas ir daudz un dažādas, bet rakstot šo referātu autore izmantos J. Bojāra definīciju jēdzienam diplomātiskās tiesības, kas ir starptautisko tiesību normu kopums, var arī teikt starptautisko tiesību apakšnozare, kas vairāk definē un reglamentē oficiālo starpvalstu kontaktu norisi, valstu diplomātisko pārstāvniecību un diplomātisko aģentu funkcijas, statusu, tiesības un imunitāti diplomātiem.
Tā kā diplomātiskās tiesības ir starptautisko tiesību atzarojumus, tad skaidri saprotams, ka mūsdienās diplomātiskās tiesības lielā vai mazā mērā pastāv katrā neatkarīgā valstī un starptautiskajās organizācijās, tas ir pamatu pamats valstu sadarbībai. Šajā darbā autore vairāk akcentēs diplomātisko tiesību attīstību Latvijā.
Balstoties uz notiekošajām situācijām ārpus Latvijas robežām, vairāk runājot par situāciju ar Baltkrieviju un imigrantu ieplūšanu, kas arī attiecas uz Latvijas sadarbībām un starpvalstu slēgtajiem līgumiem, tad Latvijas diplomātu darbība ir aktīva, kas liecina par to, ka diplomātiskās tiesības problēmsituācijas savu nozīmi pastiprina un vairāk akcentē visu tiesiskos regulējumus, uz kuriem balstās šī tiesību joma. Šo tiesību jomas attīstības dēļ, vairāk augstākajās izglītības iestādēs tiek ieviests diplomātisko tiesību studiju kurss, kurā tiek runāts par šo tiesību attīstības tendencēm, tiesiskajiem regulējumiem un aktuālākajām problēmām.
Ņemot vērā, ka diplomātisko tiesību uzdevums ir savas valsts pilsoņu un juridisko personu interešu aizsardzība citās valstīs, atceroties situāciju ar Kristīnes Misānes lietu, kas tiešā nozīmē skar arī diplomātisko tiesību īstenošanu, savas valsts aktualitāšu informēšanu un sakaru nodošanu citās valstīs, kas varētu ietekmēt šo valstu sadarbības iespējas, kā arī būtiska lieta- vīžu izdošana citās valstīs, tad šajā darbā autore izpētīs diplomātisko darbu attīstības tendences pēc iepriekš minētajiem uzdevumiem....
