Dinkērkas brīnums

Brīnums pie Dinkērkas, jeb Dinkērkas brīnums, kā to mēdz dēvēt atšķirīgos avotos, patiešām ir uzskatāms par sava veida militāru brīnumu un necerētu veiksmi. Notikumi Dinkērkā izglāba ievērojamus Rietumu Sabiedroto spēkus no iznīcināšanas un nonākšanas nacistiskās Vācijas gūstā. Tas, savukārt, ļāva Sabiedrotajiem reorganizēties, pāriet uzbrukumā un sakaut Vāciju.
Vācu armijas straujā ofensīva Rietumu frontē 1940.gada vasaras sākumā pārsteidza Sabiedroto spēkus un radīja tajos pamatīgu apjukumu. Lai gan bija izstrādāti nopietni pretošanās plāni, tomēr vācu jaunā kaujas taktika – Zibenskarš – izrādījās iespaidīgāka un spēcīgāka par Rietumu stratēģu izstrādātajiem plāniem, kuri, lielākoties, vadījās pēc 1. pasaules kara pieredzes.1 Sabiedroto galvenais balsts bija Mažino līnija uz Francijas - Vācijas robežas, kā arī savstarpēji militārās palīdzības līgumi, kuri noteica rīcību potenciāla kara gadījumā. Rietumu Sabiedrotie uzskatīja, ka Vācija, uzbrūkot, darbosies pēc Šlīfena plāna un pret šo plānu arī bija izstrādājuši savu pretdarbību. Šis plāns, tāpat kā 1.Pasaules kara notikumi, paredzēja novājināt uzbrūkošos pretiniekus un ievilkt tos nogurdinošā ierakumu karā. Karadarbības plāns paredzēja, ka uztverošo triecienu uzņem Francijas, Beļģijas un Holandes armijas, kuras veic novilcinošās aizsardzības kaujas, līdz tām pievienojas Britu Ekspedīcijas Korpuss (turpmāk tekstā BEK), ar kura palīdzību pretinieks tiek sakauts. …