Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,40 (16%)
Cena ar atlaidi*:
2,09
Pirkt
Identifikators:795103
Vērtējums:
Publicēts: 23.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Politiskais formējums Balkānos ar nosaukumu ‘Dienvidslāvija’ radās 1918. gada 1. decembrī, tad tā pazīstama arī ar nosaukumu Dienvidslāvijas karaliste jeb Pirmā Dienvidslāvija. Un pastāvēja līdz 1941. gada 17. aprīlim, kad iebruka vācieši. Savukārt 1943. gada 29. novembrī likti pamati tā sauktās Otrās Dienvidslāvija pastāvēšanas sākumam, kas ar dažādiem nosaukumiem pastāvēja līdz 1992. gadam, bet ar nosaukumu Dienvidslāvijas Federatīvā republika – līdz 2003. gada 4. februārim.
Tātad no 1943. gada Dienvidslāvija bija sociāla federatīva republika, kuras sastāvā ietilpa 6 valstis – Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Maķedonija, Melnkalne, Serbija (Kosova un Voivodina), kā arī Slovēnija. Tās konstitūcija tika pasludināta 1974.gada 21.februārī.
Savukārt 1989. gads bija vēsturisks datums, kad visi Komunisma režīmi Eiropā (ieskaitot PSRS) uzsāka nozīmīgu politisko, sociālo un ekonomisko pārmaiņu procesu, arī Dienvidslāvija.
1980. –1990. gadu pārmaiņu procesi.
Pēc 2. pasaules kara radās Dienvidslāvijas federālā republika, aizvietojot iepriekš serbu pārvaldīto un augsti centralizēto monarhiju. Pēckara vienošanās bija balstīta uz veiksmīgu konstitūciju, kas noteica, ka Dienvidslāvija ir daudznacionāla valsts, garantējot vienādas tiesības visām nacionalitātēm. Kopš 19. gadsimta beigām, miera periodi starp dienvidslāviem un citiem Balkānus apdzīvojušiem iedzīvotājiem bieži tika pārtraukti ar etnisko nemieru uzliesmojumiem un cita veida konfliktiem.
Dienvidslāvijas ilgākais miera periods bija harizmātiskā Jozifa Tito (Josip Tito) un viņa autoritāro komunistiskā režīma politiku vadībā. Vadot Dienvidslāvu politiku līdz savai nāvei 1980. gadā, Tito veicināja valstī federālu kārtību. Tito harizma un spēja turēties pretim padomju spēkiem, aizstāvot dienvidslāvu neatkarību 1948. gadā, ļāva viņam vairākas dekādes saglabāt valsti vienotu. Tito nāve signalizēja jaunas ēras sākumu, kas izmainīja Dienvidslāvijas federālo kārtību, visaktīvākie šai procesā bija serbi, kas bija neapmierināti ar Tito radīto federālās sistēmas struktūru un tās diskrimināciju pret serbiem.
Sociālistiskā Serbijas republika formāli bija serbu nācijas valsts, taču tā neiekļāva visus serbus, no kuriem liela serbu daļa dzīvoja izkaisīti ar horvātiem Horvātijā un ar musulmaņiem un horvātiem Bosnijā Hercogovinā. Tas radīja serbu nacionālajam jautājumam pretrunīgu lomu Dienvidslāvijā.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,76 €
Materiālu komplekts Nr. 1145065
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Dienvidslāvijas sabrukuma galvenās problēmas”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/795103

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties