Dienvidāzijas ekonomiskā ģeogrāfija

Indijas ekonomikas pamats ir klasiskais fermeru saimniekošanas veids, mūsdienīgā agrārā ražošana, amatnieciskā ražošana, plašs mūsdienīgas rūpniecības nozaru spektrs un atbilstošs serviss. Vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju ir pārāk nabadzīgi, lai varētu iegādāties normālu pārtiku.1996. gadā veiktais socioloģiskais pētījums liecina, ka mazāk nekā 5 % ģimeņu gada ienākumi sasniedz vismaz 2300ASV dolāru. Adekvātu valūtas valsts rezervju esamība, stabils valūtas kurss un programmnodrošinājuma eksporta pieaugums 1999. gadā nodrošināja stabilu valsts starptautisko pozīciju. Augošais pieprasījums pēc Indijā ražoto augsto tehnoloģiju precēm ļauj cerēt uz valsts ekonomikas līmeņa paaugstināšanos.
Lauksaimniecība ir galvenā nodarbošanās Indijā, kas veido apmēram 60% no nodarbinātības. Pakalpojumu sektors veido vēl 28%, un rūpniecības nozarē ap 12%. Darbaspēks kopsummā- pusmiljardam darba ņēmējiem. Par produkciju, lauksaimniecības nozarē veido 17% no IKP; pakalpojumu un rūpniecības nozares veido 54% un 29%.
Galvenie lauksaimniecības produkti: rīsi, kvieši, augļu eļļa, kokvilna,džuta, cukurniedres, kartupeļi, liellopi, zivis, aitas, bifeļi, āži, putni.…