Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
  • Deteritorizācija: atsakoties no plaisas starp nacionālajām un starptautiskajām tiesībām

     

    Referāts7 Tiesības

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,32 (13%)
Cena ar atlaidi*:
2,17
Pirkt
Identifikators:625725
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 04.02.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Notiek teritorijas kā organizējoša principa lomas samazināšanās. Galvenais elements, regulējot dažādus jautājumus pasaules arēnā, ir teritoriālo robežu maiņa uz funkcionālajām. Raksta autore citē Saskia Sassen1: „Ekskluzīvā teritorialitāte .. ir ekonomikas globalizācijas destabilizēta .. pašlaik notiek nacionālas teritorijas denacionalizācija, lai gan augsti specializēti institucionālā un funkcionālā veidā”. Kas attiecas uz šiem starptautiskajiem režīmiem, „tehniski specializētiem sadarbības tīkliem”, tie ieņem nozīmīgu lomu mūsdienu ST izpētē. Šie tīkli ir normatīvi režīmi, ko nodibinājusi tāda aktu izdevējiestāde, kas nav saistīta ar teritoriju, bet gan ar kāda noteikta apgabala jautājumiem, piem., pārtika, veselība, vide. ES, sadarbojoties, piem., ar Pasaules Veselības Organizāciju (PVO), kontrolē un regulē putnu gripu līdzās valstīm, kurām dzīvnieku veselība, pārtikas, arī ekonomikas drošība ir politiskās iestādes noteiktā teritorijā neatņemami elementi. Transnacionālie privātie tīkli2 kopā ar starptautiskām institūcijām, piem., PVO, darbojas pasaules mērogā un veicina ST deteritorizāciju. Šādi režīmi izveido globālas tiesības bez valsts.
Deteritorizācija kā termins paņemta no sociālajām zinātnēm, kur tas nozīmē sociālo un kultūras prakšu atdalīšanu no konkrētām vietām. ST – regulējošās iestādes atdalīšanu no specifiskas teritorijas.
Tiesību globalizācija – tiesību normu izdevējiestāde vairs nav saistīta ar noteiktu teritoriju, teritorija vairs nav ietvars. Normu kopums ir funkcionāli3 noteikts, t.i., tā mērķis ir regulēt atsevišķu jautājumu zonu vai funkcionālo zonu, un to leģitimitāti nosaka zonas ierobežojums. Ne visi neteritoriālie normatīvie režīmi un likumdevējiestādes ir balstītas uz funkciju – tie var izcelties arī no reliģijas, klana identitātes u.c. cilvēku dzīves aspekta. Funkcija ir galvenais teritorialitātes kā iestādes organizējoša principa konkurents. Deteritorizācijas adresāti var būt arī nevalstiski režīmi un ieinteresētas personas - iesaistīto skaita palielināšanās: tiesību normu radītājiestādes un arī normatīvie adresāti. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,93 €
Materiālu komplekts Nr. 1116054
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Deteritorizācija: atsakoties no plaisas starp nacionālajām un starptautiskajām tiesībām”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/625725

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties