Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:390545
 
Vērtējums:
Publicēts: 05.11.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Kas ir derīgie izrakteņi un kādi tie ir Latvijā?    4
  Kaļķakmens    5
  Dolomīts    6
  Ģipšakmens    7
  Kvarca smiltis    8
  Māls    9
  Grants un smilts    10
  Kūdra    11
  Sapropelis    12
  Saldūdens kaļķieži    13
  Minerālūdeņi un termālie ūdeņi    14
  Secinājumi    15
  Svarīgi termini    16
  Valstī nozīmīgākās derīgo izrakteņu atradnes    17
  Izmantotā literatūra    18
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi...
Valsts saimniecības attīstībā nozīmīga vieta ir derīgo izrakteņu ieguvei un izmantošanai.
Derīgie izrakteņi ir neorganiskas vai organiskas izcelsmes minerālu un iežu sakopojumi zemes garozā.
Pēc izplatības izmantojamie Latvijas zemes dzīļu resursi ir iedalāmi bieži un ierobežoti sastopamos derīgos izrakteņos.
Derīgo izrakteņu ieguve nav pieļaujama, ja tie atrodas tiešā apdzīvoto vietu tuvumā vai arī ainaviski augstvērtīgās dabas teritorijās.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā ir izveidots Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistrs.
Derīgie izrakteņi iedalīti trīs grupās:
• būvmateriālu izejvielu atradnes (arī prognozēto krājumu laukumi) – kaļķakmens, ģipšakmens, dolomīts, māls, kvarca smilts, smilts un grants, saldūdens kaļķieži;
• kūdras atradnes;
• pazemes ūdeņu atradnes.
Kaļķakmens - karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.
Dolomīts izmantots senās Rīgas aizsargmūros un Pētera baznīcas celtniecībā.
Ģipšakmens ir viens no vērtīgākajiem Latvijas zemes dzīļu resursiem, jo Eiropā to izplatība ir ierobežota.
Latvijā ir lielākie ģipšakmens krājumi Ziemeļeiropā.
Kvarca smiltis ir vāji cementēts smilšakmens iegulas.
Būvmateriālu ražošanai izmantojamos māla iegulas ir divu atšķirīgu sistēmu veidojumi:
• Sarkanraibie un zaļganpelēkie māli – augšdevona nogulumi;
• Brūnie – kvartāra limnoglaciālie nogulumi.
Grants un smilts Latvijas teritorijā pēc ieguves apjoma ir visvairāk izmantotie derīgie izrakteņi un ir ļoti plaši izplatīti.
Kūdras ieguvei ir sezonāls raksturs, jo to iespējams iegūt tikai siltajā periodā.
Sapropelis – ezernogulumi – organiski nogulumi, kas veidojas, uzkrājoties, pārveidojoties un nogulsnējoties ūdensaugu atliekām un organismu atliekām, uzkrājas kopā ar minerāldaļiņām.
Vislielākie saldūdens kaļķiežu apjomi ieguldīti Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa izveidošanā.
Pazemes ūdeņi ir viena no nozīmīgākajām Latvijas dabas bagātībām. Tie ir saldūdens resursi, kurus izmanto dzeramā ūdens apgādei, kā arī dažādas kvalitātes minerālūdeņi un termālie ūdeņi.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1308321
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties