Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,76 (19%)
Cena ar atlaidi*:
3,23
Pirkt
Identifikators:814393
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.12.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Demokrātijas jēdziens    4
2.  Demokrātijas raksturojums un tās galvenās pazīmes    4
3.  Demokrātijas formas un tipi    6
3.1.  Tiešā demokrātija    6
3.2.  Pārstāvniecības demokrātija    9
3.3.  Elitārā demokrātija    12
3.4.  Organizētā demokrātija    12
3.5.  Liberālā demokrātija    12
3.6.  Sociālā demokrātija    13
  Nobeigums    14
  Izmantojamā literatūra    15
Darba fragmentsAizvērt

Mūsdienu pasaulē nav daudz tādu valstu un politisko sistēmu, kuras apgalvotu, ka nav demokrātiskas. Apzīmējums demokrātija tiek lietots ne tikai tāpēc, lai to novērtētu morālās kategorijās. Demokrātiju mūsdienās uzskata par vislabāko, brīvam cilvēkam vispiemērotāko iekārtu. Tādēļ, ja kādu valsti vai politisko sistēmu sauc par demokrātisku, tas nozīmē, ka to raksturo visnotaļ pozitīvi. Un otrādi, ja kādu valsti vai iekārtu atzīst par nedemokrātisku, tas nozīmē, ka to morāli diskvalificē.
Gandrīz katrs mūsdienu politiskā procesa dalībnieks, vienalga, vai politiskajā spektrā viņš atrastos pa labi, pa kreisi vai centrā, sevi sauc par demokrātu. Par demokrātiskiem dēvējušies un dēvējas daudzi XX gadsimta politiskie režīmi – arī tādi, kas no demokrātijas bijuši ļoti tālu. Komunistiskā totalitārisma citadele PSRS sludināja, ka esot vienīgā patiesi demokrātiskā valsts pasaulē. Protams, likumus, lēmumus vai politisko rīcību nodēvējot par demokrātiskiem, tie vēl nekļūst attaisnojami un sabiedrībai pieņemami. Taču tērpties demokrātijas aurā, kaut pavisam demogoģiskā, ir politiski izdevīgi un pievilcīgi, jo demokrātisms visā pasaulē iemantojis milzīgu autoritāti. Tomēr tā tas stabili ir ne vairāk kā simt gadus. Tālākā vēsturē attieksme pret demokrātisko praksi un teoriju lielākoties ir bijusi kritiska un pati demokrātija ir bijusi maz izplatīts fenomens. No antīkās Grieķijas līdz XVIII gadsimta Eiropai un Ziemeļamerikai demokrātiskā valdīšanas forma gandrīz nav pieminēta. Arī tagad demokrātijas ģeogrāfija ir diezgan šaura un galvenokārt aptver tikai augsti attīstītās zemes. Vēsturiskā prakse liecina, ka demokrātija ir ļoti trausla, to ir grūti radīt un uzturēt un tas nav izdarāms jebkuros apstākļos. Bieži vien, politiskajiem spēkiem pārāk krasi polarizējoties vai pārāk sīki sadrumstalojoties, sabiedrība pati demokrātiju ziedo acumirkļa interesēm.
Tas, kas ir demokrātija savā būtībā, tiek saprasts ļoti dažādi. Jāatzīmē, ka vieni īpaši uzsver tās politiskās formas, citi – sabiedrisko vai saimniecisko saturu. …

Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,03 €
Materiālu komplekts Nr. 1144281
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Demokrātijas jēdziens, būtība, vēstures formas”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/814393

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties