Secinājumi
1. Deja ir uzskatāma kā valoda, kura var paust jebkuras emocionālas nokrāsas (pozitīvas, negatīvas vai neitrālas) un satura vēstījumu par cilvēku, kas to izpilda.
2. Dejas terapija mēģina nonākt pie harmoniska emocionālā stāvokļa darbojoties ķermeņa kustību metodē. Tādejādi deju - kustību terapija sevī ietver psihoterapijas un fizioterapijas priekšrocības.
3. Vērojot cilvēka uzvedības un kustību modeļus, vai tie ir ātri vai lēni, ar svaru vai bez tā, vai to plūsma ir brīva vai saistīta, vai tie ir mērķtiecīgi vai haotiski, pieredzējis terapeits var spriest par sava klienta iekšējo pasauli.
4. Pielietojot dejas terapiju speciālo vajadzību jomā, uzsvars tiek likts uz to mērķu sasniegšanu, kas aktuāli katrā individuālajā gadījumā.
5. Dejošana sniedz lielisku prāta un ķermeņa treniņu, jo nostiprina ne vien svarīgākās muskuļu grupas, bet arī attīsta smadzeņu centru, kas veicina nervu šūnu augšanas procesus.
6. Olaines 1. vidusskolā 10.- 12. klašu skolnieki daudz aktīvāk izmanto iespējas ārpusstundu laiku saistīt ar deju kustību nodarbībām nekā 8.-9. klašu skolēni – trešā daļa no vidusskolas aptaujātajiem respondentiem apmeklē deju nodarbības.
7. Veikto interviju un informācijas analizēšanas rezultātā ir apstiprinājusies darbā izvirzītā hipotēze - deju – kustību terapija ir dabisks un pieejams veids, kā uzlabot emocionālo, fizisko veselību, jo cilvēks iemācās kustēties saskaņā ar sevi, atbrīvot savu spontanitāti un maksimāli izmantot savu iekšējo potenciālu.
…
