Latviešu tradicionālie svētki iedalās divās grupās: gadskārtu ieražas un ģimenes
godi. Vārds “godi” ir saistīts ar svētkiem ģimenē: kristības, kāzas un bēres.
Latviešu ģimenes godiem - krustabām (krustībām), vedībām (kāzām) un bedībām
(bērēm) ir svarīga nozīme tautas un nācijas identitātes saglabāšanā, kā arī tie pieder pie
kultūras nemateriālā mantojuma. Ģimenes godi ir plaši aprakstīti un apdziedāti dainās. Caur
tām mēs varam uzzināt par ģimenes svētku nozīmi un svinēšanas tradīcijām senos laikos.
Krustabas ir bērna uzņemšana dzimtā, bērns kļūst aizsargāts un tam tiek piešķirts
spēka vārds. Krustabas ir pirmais lielais mūža gods, kura laikā kūmas jeb krustmātes,
krusttēvi, solās aizstāvēt bērnu. Pēc senajām latviešu tradīcijām krustabas var notikt pat divas
dienas, kad pirmajā dienā ir krustabas, bet otrajā dienā ir bērna apdāvināšana. Paražu
aprakstos teikts, ka krustabas rīkotas devītajā dienā pēc bērna piedzimšanas. Mūsdienās tas
var notikt vēlāk.…