Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,56 (16%)
Cena ar atlaidi*:
2,93
Pirkt
Identifikators:698923
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.02.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  D.Rikardo biogrāfija    4
2.  D.Rikardo vērtības izskaidrojums    5
2.1.  Preces maiņas vērtība    5
2.2.  Vērtības mērīšana    6
3.  D.Rikardo par darba algas un peļņas saistību    7
4.  D.Rikardo rentes teorija    10
4.1.  Dabiskās bagātības attīstības un iedzīvotāju iedarbība uz renti    10
4.2.  Par renti no raktuvēm    12
  Secinājumi    14
  Izmantotās literatūras saraksts    15
Darba fragmentsAizvērt

2.2 Vērtības mērīšana
D. Rikardo rakstīja, ka visu preču, izņemot neatražojamu preču (piem., vecmeistaru gleznas, slaveni vīni u.tml.) vērtības mērs bija šo preču ražošanai patērētais darba daudzums.
Viņš uzskatīja, ka vērtības mērīšanai bija jābūt tikpat drošai kā garuma, svara vai tilpuma mērīšanai. Drošs vērtības mērs būtu labs ekonomiskās analīzes instruments, ar kura palīdzību bez grūtībām un precīzi varētu noteikt jebkuras preces vērtību gan tagadnē, gan pagātnē, gan nākotnē.
Vienviet viņš pieņēma, ka tāds mērs varēja būt 1 kvartera labības ražošanai patērētais vidējais darba daudzums, citā reizē – 1 unces zelta iegūšanai patērētais darba daudzums.
Apmainot citas preces pret 1 kvarteru labības vai 1 unci zelta, varētu noteikt citu preču maiņas vērtību jeb preču apmaiņas proporcijas tātad relatīvās cenas. Tāpat zinot to, cik darba stundas tika patērētas viena kvartera labības vai 1 unces zelta ražošanai, varētu noteikt jebkuras citas preces vērtību darba stundās.
Visbeidzot viņš atzina, ka ne labības, ne zelta viena svara vienība nevarēja būt drošs vērtības mērs, jo viņu ražošanai patērētā darba daudzums bija mainīgs. Tomēr viņš palika pie sava, ka darbs bija svarīgākais visu preču vērtības mērs.
Viņš gribēja paveikt neiespējamo. Rikardo cerēja, ka viņam izdosies atrast preču un naudas vērtības tādu mēru, kas būtu tik pat drošs un nemainīgs praktiskai lietošanai, kāds bija garuma, svara vai tilpuma mērs.
Tomēr viņa pūles nebija veltīgas. Pamazām noskaidrojās, ka naudas vienība bija vienīgais visu citu preču vērtības mērs. Lai arī šī mēra vērtība nebija tik nemainīga kā metrs kilograms vai litrs, tomēr tā vērtību varēja stabilizēt banku monetārās politikas ietvaros.
19. gadsimta otrajā pusē neoklasiskā ekonomiskā doma atteicās no vērtības mērīšanas ar patērētā darba daudzumu. Lietu vērtību noteica ar lietu derīgumu vai naudas daudzumu. Jo vairāk naudas deva par preci, jo vērtīgāka tā bija. Alfrēds Maršals (1842-1924) rakstīja, ka praktiskajā dzīvē nozīmīga bija nevis preču mistiskās vērtības meklēšana, bet gan preču cenu un izmaksu noteikšana naudā.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,86 €
Materiālu komplekts Nr. 1115279
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Deivida Rikardo vērtības, darba algas, peļņas un rentes teorija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/698923

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties