Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,76 (19%)
Cena ar atlaidi*:
3,23
Pirkt
Identifikators:598950
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 19.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Augļu koku, ogu krūmu stādīšanas attālumi un sistēmas    3
  Stādīšanas attālumi    4
  Dārzeņkopībā izplatītākie minerālie mēslošanas līdzekļi, to lietošanas laiks un īpatnības    5
  Tomātu audzēšana atklātā laukā    8
  Sīpolpuķes, to īss raksturojums    11
  Spirejas, to izmantošana apstādījumos    12
  Bilarda spireja    13
  Goblapu spireja    14
  Komercdārzi, raksturīgākie to tipi esošo un nākamo saimniecību apstākļos    14
Darba fragmentsAizvērt

Augļu koku un krūmu organismu veido sakņu un vasas sistēmas. Saknes, stumbrs un lapas ir auga veģetatīvie jeb augšanas un barošanās orgāni; to sauc arī par pamatorgāniem. Zieds, auglis un sēklas ir auga vairošanās jeb ģeneratīvie orgāni; tie izveidojušies no pamatorgāniem. Pamatorgānu pārveidojumi ir arī sakneņi, ērkšķi, dzeloņi un stīgas.
Sakņu sistēma. Ar saknēm augi nostiprinās augsnē un uzņem barības vielas. Saknēs uzkrājas arī barības vielu rezerves. Ar sakņu dzinumiem – atvasēm – augus pavairo. Sakņu sistēmas skeletu veido galvenā sakne, sānsaknes un piesaknes.
Galvenā sakne attīstās no dīgļsaknes un parasti aug vertikāli. Galvenajai saknei zarojoties uz sāniem, attīstās 1. pakāpes sānsaknes, kurām savukārt tālāk sazarojoties, attīstās 2., 3., 4. un tālāko pakāpju sānsaknes (sk. priekšlapu).
Piesaknes jeb adventīvās saknes attīstās no stumbra, no spraudeņa pazemes daļas – kakleņa, retāk no lapām, bet ne no galvenās saknes vai sānsaknēm.
Sakņu kakls ir robežjosla starp sakņu sistēmu un vasas sistēmu. Tipisks sakņu kakls ir augiem, kas izauguši no sēklām.
Vasu sistēma. Stumbrs ar zariem, lapām un pumpuriem ir savu sistēma (sk. priekšlapu).
Stumbrs savieno saknes ar vainagu. Pa stumbra koksnes vadaudiem no saknēm uz lapām plūst ūdens ar tajā izšķīdušajām minerālvielām; no lapām savukārt pa lūksnes audiem plūst asimilētās organiskās vielas uz zariem, stumbru, saknēm. Augļu kokiem stumbrs ir cilindrisks, no ārpuses to klāj miza. Mizas ārējā (korķa) kārta ir nedzīva, vecākiem kokiem tā sasprēgājusi un veido krevi.
Vainags izveidojas, stumbram sazarojoties. Augļu kokiem pēc ārējā apveida izšķir apaļu, plakanīgi apaļu, plakanīgu, nokarenu, neregulāru, konisku, plati konisku, ovālu un apgriezti konisku (slotveida) vainagu (70.att.). Vainagu veido dažāda rakstura zari. Stumbra turpinājumu, uz kura izveidojas vainaga skeletzari, sauc par vadzaru, bet galvenos zarus, kas atiet no vadzara, -- par pirmās pakāpes sānzariem jeb pirmās pakāpes skeletzariem.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Dārzkopība”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/598950

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties