Darbinieku motivācija VAS "Latvijas Pasts" / ID: 942092

Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt

Autors: Anonīms autors (11)

Vērtējums:

Publicēts: 01.04.2013.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 4 vienības

Atsauces: Ir

Laikposms: 2000. - 2010. g.

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Ievads	3
	Motivācijas jēdziens	4
1.	Motivācijas teorijas	5
1.1.	Abrahama Maslova vajadzību teorija	5
1.2.	Frederika Hercberga motivēšanas teorija	6
1.3.	Gaidu motivēšanas teorija	6
1.4.	Taisnīguma motivēšanas teorija	7
1.5.	Džona Naisbita motivēšanas teorija	8
1.6.	Portera un Loulera motivēšanas modelis	8
2.	VAS Latvijas Pasta vispārējs apraksts	10
2.1.	Sabiedrības misija un vīzija	10
2.2.	Darbinieku atlīdzības noteikšanas kritēriji VAS Latvijas Pasts	11
3.	VAS Latvijas Pasts attīstības iespējas	13
	Secinājumi	15
	Anotācija	16
	Annotation	17
	Izmantotā literatūra	18

Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi.

Motivāciju nodrošina organizācijas kultūra – atmosfēra, tajā esošā pārliecība, vērtības, normas un vadīšanas stils, kāds izveidojies darba vietā, nostiprinot iekšējo integrāciju un pielāgojoties ārējās vides apstākļiem.
Kultūras koncepcija satur vairākus komponentus, kurus nosacīti var iedalīt:
- idejiskos (normas, vērtības, normatīvie akti);
- uzvedības (rituāli, leģendas, simboli, attieksme pret klientiem, kolēģiem, sadzīviskā rīcība).
Abi komponenti ir savstarpēji saistīti, turklāt uzvedības komponenti ir idejiskā komponenta izpausme rīcībā. Kultūra pastāv aktīvās dimensijās, no galējiem pretstata pieņēmumiem – apstiprinošiem (jā) vai kategoriski noliedzošiem (nē), tāpēc jāizvēlas piemērotākais dimensijas stāvoklis:
- pakļaušanās (struktūra, noteikumi, procedūras, politika, paradumi);
- atbildība (pilnvaru deleģēšana);
- standarti (produkta kvalitātes, uzvedības, tehnoloģijas, darba procesa);
- atalgojums (motivācija, kritika, atzinība);
- skaidrība (stratēģijas, mērķu);
- saskarsme (uzticība, draudzība);
- līderība (neformālā, komunikācijas);
- atvērtība (slēgta vai atvērta).
Kultūru nevar bez adaptācijas pārņemt no citiem, jo tā balstās uz valsts un tautas kultūras tradīcijām. Kultūru negatīvi var ietekmēt vadība, kura nosaka principus, normas, kas ne vienmēr atbilst darbinieku un patērētāju vajadzībām, vadības nevēlēšanās ieviest inovācijas, vadības darbības princips “skaldi un valdi”, kā arī dažādu subkultūru asa konkurence.[3]
…