Secinājumi.
Motivāciju nodrošina organizācijas kultūra – atmosfēra, tajā esošā pārliecība, vērtības, normas un vadīšanas stils, kāds izveidojies darba vietā, nostiprinot iekšējo integrāciju un pielāgojoties ārējās vides apstākļiem.
Kultūras koncepcija satur vairākus komponentus, kurus nosacīti var iedalīt:
- idejiskos (normas, vērtības, normatīvie akti);
- uzvedības (rituāli, leģendas, simboli, attieksme pret klientiem, kolēģiem, sadzīviskā rīcība).
Abi komponenti ir savstarpēji saistīti, turklāt uzvedības komponenti ir idejiskā komponenta izpausme rīcībā. Kultūra pastāv aktīvās dimensijās, no galējiem pretstata pieņēmumiem – apstiprinošiem (jā) vai kategoriski noliedzošiem (nē), tāpēc jāizvēlas piemērotākais dimensijas stāvoklis:
- pakļaušanās (struktūra, noteikumi, procedūras, politika, paradumi);
- atbildība (pilnvaru deleģēšana);
- standarti (produkta kvalitātes, uzvedības, tehnoloģijas, darba procesa);
- atalgojums (motivācija, kritika, atzinība);
- skaidrība (stratēģijas, mērķu);
- saskarsme (uzticība, draudzība);
- līderība (neformālā, komunikācijas);
- atvērtība (slēgta vai atvērta).
Kultūru nevar bez adaptācijas pārņemt no citiem, jo tā balstās uz valsts un tautas kultūras tradīcijām. Kultūru negatīvi var ietekmēt vadība, kura nosaka principus, normas, kas ne vienmēr atbilst darbinieku un patērētāju vajadzībām, vadības nevēlēšanās ieviest inovācijas, vadības darbības princips “skaldi un valdi”, kā arī dažādu subkultūru asa konkurence.[3]
…