Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,48 (12%)
Cena ar atlaidi*:
3,51
Pirkt
Identifikators:845758
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.01.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Darbības vispārīgs raksturojums    4
2.  Darbības pamatveidi un to psiholoģiskais raksturojums    5
2.1.  Rotaļas    5
2.2.  Mācības    7
2.3.  Darbs    9
  Nobeigums    10
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    11
Darba fragmentsAizvērt

Lai atbildētu uz jautājumu, kas tad ir darbība, jāapskata divi jēdzieni – „aktivitāte” un „darbība”, ko mēģināja izpētīt tādi zinātnieki kā Ļ. Vigotskis (1896-1934), S. Rubinšteins (1889-1960), A. Ļeontjevs (1903-1979). Darbības aspekts balstās uz apziņas un darbības likumsakarību atklāsmi, īsumā jāapstājas pie apziņas un darbības vienotības principa.1
Citā literatūrā jēdziens „darbība” tiek skaidrots kā kopums, ko veido uz mērķi vērstas psihiskās funkcijas un ar tām saistītas ārējās darbības2 vai kā psiholoģijas pamatprincips vai kā apziņas rašanās iemesls, attīstības nosacījums un izpausmes forma. Visi apziņas komponenti izpaužas tikai darbībā.3
Cilvēks, kas ir nomodā, vienmēr kaut ko dara. Viņš strādā, mācās, rotaļājas, domā. Darbība vienmēr ir uz kaut ko vērsta, virzīta uz noteiktu mērķi. Darbojoties cilvēks apmierina savas vajadzības, kuras tas arī ir darbības ierosinātājas.4
Lai izdarītu kādu darbību, ir jāzina, kādas kustības un kādā secībā jāizpilda. Cilvēks savu uzmanību apzināti koncentrē vajadzīgā darba veikšanai, uztvere un domāšana ir saistīta tieši ar šo darbību. Pastāv arī darbības, kuras cilvēks veic bez apziņas tiešas līdzdalības.5
Parasti izšķir trīs darbības veidus: rotaļas, mācības un darbu. Vēl darbību iedala reproducējošā un radošā darbībā. Pirmajā gadījumā rotaļās, mācībās vai darbā cilvēks tikai atkārto sniegtos paraugus, otrajā – radoši tos pilnveido.
Rotaļa balstās uz iedzimtu vajadzību pēc kustībām - funkcionāla izprieca. Rotaļā izpaužas bērnu centieni, izjūtas, tiek izdarītas kustības, kas atdarina pieaugušo cilvēku darbības, tiek gūtas uzvaras un ciesti zaudējumi. Bērni savās rotaļās sāk apgūt gan dažādu priekšmetu lietošanas veidu, gan arī cilvēku savstarpējo attiecību kultūru. 1
Vadoties no konverģences teorijas, V. Šterns uzskatīja:
Rotaļas ir nepieciešama sastāvdaļa personības mērķu sistēmā, nākotnē nepieciešamo funkciju neapzināts, savlaicīgs vingrinājums.
Rotaļa ir īpašs instinkts (pretstatā K. Grosa uzskatiem), kas veicina priekšlaicīgu spēju veidošanos.2
Par to, ka Šterns saprata bērna darbu ar jūtām kā neapzinātu procesu, liecina viņa domas tālākā attīstība teorijā par „pusaudžu nopietnajām rotaļām”. Zināmā vecumā pusaudzis modelē pasauli sapņos, atrisinot savas problēmas. Šajā gadījumā viņš apzināti izmanto fantāziju kā emociju atbrīvošanas līdzekli.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −1,20 €
Materiālu komplekts Nr. 1140853
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Darbības pamatveidi un to psiholoģiskais raksturojums”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/845758

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties