SECINĀJUMI
1. Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs – maksāt nolīgto darba samaksu.
2. Jēdziens darba samaksa sevī ietver darba algu, piemaksas par papildus paveiktu darbu, piemaksas par darbu īpašos apstākļos, piemaksu par nakts darbu, piemaksu par virsstundu darbu vai svētku dienās, prēmijas un jebkura cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Tomēr tikai darba alga un piemaksas ir obligāti regulāri izmaksājamās darbasamaksas sastāvdaļas.
3. Darba samaksas organizāciju nosaka un organizē darba devējs, atbilstoši uzņēmuma saimnieciskajai darbībai un atbilstoši normatīvajiem aktiem un noslēgtajam darba koplīgumam.
4. Darba devējam ir pienākums savā uzņēmumā noteikt vienlīdzīgu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par tādu pašu darbu vai vienādas vērtības darbu. Gadījumā, ja darbiniekiem rodas aizdomas par diskrimināciju, viņiem ir tiesības vērsties tiesā vai Valsts darba inspekcijā.
5. Vienādas darba samaksas princips sievietēm un vīriešiem, ir aktuāls ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Valsts garantē darbiniekam tikai minimālo mēneša darba algu normāla darba laika ietvaros, bet lielāku samaksu par valsts noteikto nosaka darba devējs.
6. Pastāv divu veidu algas sistēmas – laika algas un akorda algas sistēma. Laika alga ir populārākā no algas sistēmām, kuras ietvaros būtiskākais ir faktiski nostrādātais laiks, turpretim akorda algas sistēmā – izpildītās darba devēja noteiktās darba normas.
7. Atkarībā no nodarbināto izglītības, pieredzes un citām pazīmēm darba alga var tikt paaugstināta vai pazemināta.
…
