Mākslinieciska jaunrade (daiļrade) ir viens no jaunrades veidiem līdzas zinātniskai, tehniskai, organizatoriskai, pedagoģiskai u.c. jaunradei. Par daiļradi mēdz runāt gan kā par procesu, gan produktu. Daiļrades procesa rezultātā rodas daiļrades produkts – mākslas darbs, tādā nozīmē varam aplūkot, piemērām, kāda komponista daiļradi kopumā.
Mākslinieciskā jaunrade ir darba paveids, tas ir rakstnieka, komponista un aktiera darbs, kas prasa augstu visu garīgo spēku sasprindzinājumu. Daiļrades psiholoģija grūti padodas pētīšanai. Bieži vien tikai netiešā ceļā var izsekot ārēji gandrīz neuztveramai daiļrades procesa gaitai, varam saistīt un izskaidrot mums pieejamas procesa detaļas, parādības.
Mākslas darba radīšanas procesa izpratnē sevišķi sarežģīti ir jautājumi par neapzināto komponentu lomu (iedvesmu, intuīciju, zemapziņu, virsapziņu), kas bieži ir devuši pamatu ideālistiskiem skaidrojumiem. To dažkārt veicināja arī pašu mākslinieku tēlainie, hiperbolizētie izteikumi par šīm parādībām kā pārdabiskām, dievišķam. Parasti tam par pamatu bija mākslinieku nespēja un neiespējamība pilnīgi objektīvi novērot savus psihiskus procesus jaunrades brīdī, jo šai momentā viņus aizņem jaunrade, nevis savu psihisko parādību novērošana; tādā stāvoklī apziņa fiksē tikai spilgtākos momentus, pārējie noris pilnīgi apzināti. Jaunrades procesa skaidrošana atkarīga arī no paša mākslinieka kultūras līmeņa un psiholoģijas zināšanām. Bez tam grūtības rada pati procesa sarežģītība, kurā bieži ir vieta negaidītiem atklājumiem, kas var radīt pēkšņa iespaidu, jo šos atklājumus sagatavojošie iepriekšējie procesi nav bijuši pilnīgi apzināti.…
