Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
0,99
Ietaupījums:
0,11 (11%)
Cena ar atlaidi*:
0,88
Pirkt
Identifikators:138674
Vērtējums:
Publicēts: 14.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Dabiskajam radioaktīvajam apstarojumam ir divi avoti: kosmoss, no kurienes nāk kosmiskais starojums un zemes garoza, kas kopš zemes rašanās satur pirmatnējos radioaktīvos elementus, arī tos, no kuriem veidojas radons.
Kosmiskais starojums un zemes garozā esošie radioaktīvie elementi izsauc divu veidu apstarojumu: ārējo kuru dod izstarojumi, un iekšējo, kad radioaktīvie elementi nokļūst organismā.
Kosmiskā starojuma intensitāte mainās atkarībā no vietas augstuma virs jūras līmeņa: augstkalnu apvidu iedzīvotāji var saņemt 2- 3 reizes lielākas dozas nekā tie, kuri dzīvo tuvu jūras līmenim. Arī ceļošana lidmašīnā palielina saņemtās kosmiskā starojuma devas. Šis starojums praktiski neizraisa iekšējo apstarošanu.
Dabisko radioaktivitāti rada tādi izotopi kā rādijs, urāns, torijs, polonijs u.c.
Mākslīgā radioaktivitātes avoti ir vairāki. Svarīgāko no tiem veido apstarojums, kas saistīts ar medicīniskām - diagnostikas un ārstniecības nolūkos veiktām procedūrām. Tā daļa kopīgajā iedzīvotāju apstarojumā var ievērojami mainīties atkarībā no valsts, ko nosaka medicīniskā prakse.
Citi avoti ir:
radioaktīvie elementi, kas radušies atomieroču izmēģinājumos ( šādi mēģinājumi tika izbeigti 70. gadu vidū );
atomrūpniecības un pētījumu radītais piesārņojums;
dažos Eiropas reģionos – Černobiļas vai citu katastrofu radītais piesārņojums.
Apstarojums var būt gan iekšējs, gan ārējs. Šis apstarojums ir atkarīgs no radioaktīvajiem elementiem vai starojumiem, kas to rada.
Cilvēki ar maņu orgāniem nevar noteikt radiāciju. To nevar redzēt, saost vai sataustīt, un tāpēc dabiskā veidā, balstoties uz pieredzi, radiācijas lielumu nevar sīki novērtēt. Tāpēc reālo un iespējamo radiācijas negadījumu ir atkarīgs no visaptverošām zinātniskām mērvienībām, ko lieto, lai noteiktu dažādo radiācijas un radioaktīvā starojuma īpašību daudzumu.
No šīm mērvienībām visbiežāk lietotā ir grejs (Gy) , kas mēra absorbēto devu, milizīvertu (mSv) , kuros mēra efektīvo devu un bekereli (Bq) , kuros izsaka kodolu sabrukšanas skaitu laika vienībā. Visas šīs mērvienības ir izskaidrotas sekojošā tabulā.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,42 €
Materiālu komplekts Nr. 1349518
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Dabiskā un mākslīgā radioaktivitāte”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/138674

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties