Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,81 (18%)
Cena ar atlaidi*:
3,68
Pirkt
Identifikators:555826
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.12.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2008.g. - 2010.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.  DABAS RESURSI UN DABAS RESURSU NODOKĻA MĒRĶIS    4
2.  DABAS RESURSU NODOKĻA MAKSĀŠANAS KĀRTĪBA    5
2.1.  Ar nodokli apliekamās darbības    5
2.2.  Nodokļa administrēšana. Dabas resursu ieguves un lietošanas limitēšana    6
2.3.  Vispārīgās prasības nodokļa aprēķināšanai    7
2.4.  Nodokļa maksājumu periods un ieskaitīšana budžetā    7
2.5.  Atbildība    8
3.  DABAS RESURSU NODOKĻA IEŅĒMUMI BUDŽETĀ    9
3.1.  Nodokļa ieņēmumi valstī kopumā    9
3.2.  Nodokļu ieņēmumi pašvaldību budžetos un šo līdzekļu izmantošana    10
4.  NODOKĻA ATBRĪVOJUMI    11
4.1.  AS „Latvijas Zaļais punkts”    11
4.2.  SIA „Zaļā josta”    13
  SECINĀJUMI    14
  IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS    15
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI
1.) DRN ir nodoklis, kurš pēc savas būtības vistiešākajā nozīmē veicina dabas aizsardzības procesus Latvijā, jo tiek īstenots princips „piesārņotājs maksā”.
2.) Dabas resursu nodokļa daļa budžetā ir viena no mazākajām – apmēram septiņi miljoni latu gadā, tas ir saistāms ar to, ka uzņēmumiem ir iespēja slēgt sadarbības līgumus ar apsaimniekotājiem un nemaksāt DRN.
3.) Jo pašvaldības teritorijā aktīvāka saimnieciskā darbība, jo DRN ieņēmumi pašvaldībā ir lielāki.
4.) Tā kā DRN ieņēmumi palielinās, tad var secināt, ka uzņēmēji šo nodokli reāli maksā, tādējādi norēķinoties par savas uzņēmējdarbības radīto kaitējumu videi.
5.) Lai gan likums nosaka, ka DRN ieņēmumi pašvaldības budžetā ir izlietojami tikai vides aizsardzības pasākumu finansēšanai, ir tikpat kā neiespējami izkontrolēt, kādiem projektiem šī nauda tiek novirzīta.
6.) Uzņēmumu sadarbība ar apsaimniekotājiem ievērojami samazina uzņēmuma izmaksas, jo apsaimniekotāju piedāvātie tarifi ir zemāki nekā Dabas resursu nodokļa likmes.
7.) SIA „Zaļā josta” un AS „Latvijas Zaļais punkts” darbības shēmas ir ļoti līdzīgas.
Uzņemoties likumdošanā noteikto atbildību par tirgū novietotajām precēm, uzņēmumi uztic apsaimniekotājiem šo preču un to iepakojuma apsaimniekošanu.
8.) SIA „Zaļā josta” josta par saviem pakalpojumiem uzņēmumiem piedāvā nedaudz zemākus tarifus nekā AS „Latvijas Zaļais punkts” par tāda paša veida pakalpojumiem.
9.) SIA „Zaļā josta” savā sadarbības līgumā nav norādījusi līguma slēgšanas maksu. Savukārt minimālā ceturkšņa maksa par iepakojumu SIA „Zaļā josta” ir 30 Ls, bet AS „Zaļais punkts” – 15 Ls, tātad katram uzņēmumam individuāli ir jāizvērtē ar kādu apsaimniekotāju ir izdevīgāk sadarboties.
10.) Uzņēmumi, kuri maksā DRN vai ir slēguši sadarbības līgumus ar apsaimniekotājiem, iegūst sociāli atbildīga uzņēmuma tēlu.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Dabas resursu nodokļa ietekme uz dabas aizsardzības procesiem Latvijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/555826

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties