Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,58 (13%)
Cena ar atlaidi*:
3,91
Pirkt
Identifikators:379581
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.06.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Anotation    1-2
  Ievads    3
1.  Dabas katastrofas    3
2.  Dabas katastrofu iedalījums    4
2.1.  Kosmiskās    5
2.1.1.  Meteoritu krišana    5
2.2.  Klimatiskās    6
2.2.1.  Plūdi    6
2.2.2.  Viesuļvētras    8
2.2.3.  Lavīnas    10
2.2.4.  Izvirdumi    11
2.3.  Tektoniskās katastrofas    14
2.3.1.  Vulkānu izvirdumi    15
2.3.2.  Noslīdeņi un nogruvumi    17
2.3.3.  Zemestrīces    20
  Secinājumi    20
Darba fragmentsAizvērt

Mēs dzīvojam uz briesmu pilnas planētas. Zemestrīce tuksnesī vai viesuļvētra
neapdzīvotā apvidū netiek uzskatīta par katastrofu. Dabas stihija kļūst par katastrofu
tikai tad, kad rada lielus materiālos zaudējumus vai arī paņem daudzu cilvēku dzīvības.
Arī katastrofas kritērijs ir precīzi noteikts: ja materiālie zaudējumi pārsniedz vienu
Miljonu ASV dolāru vai bojā gājušo ir vairāk par simts cilvēkiem.
Dabas katastrofu sekas arvien vairāk ir saistītas ar valsts attīstības līmeni.
Attīstījās valstīs dabas katastrofu sekas nav tik dramatiskas kā jauna attīstījās zemēs,
jo valsts attīstības līmenis un katastrofu seku likvidēšana ir savstarpēji saisti.
Nabadzība un pārapdzīvotība ir divi no daudzajiem faktoriem, kas nosaka dabas katastrofas seku smagumu.
Dabas katastrofu skaitam un to izraisītajiem zaudējumiem ir tendence laika gaitā
palielināties. 20.gs. 60. – 70. Gados dabas katastrofu izraisītie zaudējumi pasaulē tika lēsti ap 50 miljardu ASV dolāru apmērā. Laika posmā no 1970. līdz 1980. gadam zaudējumu summa palielinājās līdz 70. miljardiem dolāru un nākamajos desmit gados jau līdz 120 miljardiem dolāru. Diemžēl šī satraucoša tendence turpinās.
Apjaušot milzīgo enerģiju, kas rodas zemestrīces vai vulkānu izvirduma laikā, skaidrs, ka
cilvēks dabas katastrofām, jo jūtamākais ir katastrofu sekas, lielāks upuru skaits.
Cilvēka dzīvi var apdraudēt ne tikai nenovēršama zemestrīce vai vulkāna izvirdums, bet
arī zemeslodes klimata izmaiņas (to ‘’sekmē’’ cilvēka saimnieciskā darbība – tiek izcirsti meži, piesārņota augsne, ūdens un atmosfēra; cilvēks ir nonācis burvju lokā – lai varētu izdzīvot, viņš iznīcina dabu, bet daba atbild ar to pašu...), tādas nelaimes kā plūdi, viesuļvētras, sniega lavīnas, pat krusa un pērkona negaiss.
Tas, vai mūsu planēta būs apdzīvojama vai kļūs par Marsam līdzīgu neapdzīvotu
tuksnesi, tomēr ir atkarīgs no mums pašiem.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,76 €
Materiālu komplekts Nr. 1132500
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Dabas katastrofas”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/379581

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties