Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,99
Ietaupījums:
0,51 (17%)
Cena ar atlaidi*:
2,48
Pirkt
Identifikators:387353
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.11.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Dabas aizsardzības jēdziens    5
  Dabas aizsardzības problēmas    6
  Dabas un sabiedrības evolūcija    7
  Dabas resursi    9
  Dabas nozīme    11
  Dabas aizsardzības uzdevumi    13
  Dabas aizsardzības sakari ar ekoloģiju un citām zinātnēm    14
  Izmantotā literatūra    15
Darba fragmentsAizvērt

IEVADS


Latvija nevar lepoties ar bezgalīgām stepēm un ar augstiem kalniem, asām, šķautnainām klinšu smailēm, pret kurām paceļot acis reibst galva. Taču vajag kaut vai īsu laika sprīdi pabūt ārpus saviem zaļajiem, mīlīgajiem pakalniem, lai asi manītu to trūkumu. Raugoties svešu salu palmās, kas smuidras un lepnas stiepjas pret tropiskajām debesīm, tu pēkšņi atceries sīku bērzu dzimtenes ezera krastā. Tālums jaunā gaismā parāda tava paša zemi, atklāj tās agrāk nepamanīto skaistumu.
Jā, mūsu laikmets – ceļošanas laikmets. Palūkojies jebkurā rajona pilsētiņas autoostā, un tu redzēsi zīmīgu ainu: tik daudz cilvēku ir ceļa jutīs! Un tomēr var izbraukt desmitiem, simtiem, tūkstošiem kilometru un atvest mājās tik maz iespaidu. Es neesmu pret automašīnām, pret mūsu moderno satiksmes tehniku un ērtībām, ko tā sniedz. Parasti gribas atgādināt: būsim vērīgāki! Cik daudz brīnišķīgu ainu aizplūst garām, ja tām nepievēršam pienācīgu uzmanību!
Mēs tā esam saauguši ar akmeņiem ceļa malās, ar savas pilsētas namu fasādēm, ka tikai retu reizi pavaicājam: no kurienes tas viss radies? Kā veidojušies ieži un reljefa formas, kur un kādas no tām sastopams pie mums? Katram cilvēkam taču jāzina, kāds pamats viņam zem kājām. Tad vienmēr stingrāka un drošāka gaita.
Lūk, mainās attēls pēc attēla, parādot visā daudzveidībā mūsu republikas iežus. Mēs iepazīstamies ar retiem dabas objektiem, sākam apjaust vēja darbību smiltājos, manām, kā urdz un dūc pazemes ūdeņi, iepriecinot ceļavīrus gan vasaras tveicē, gan ziemas sala.
Protams, upes un ezeri, pavasara vai atvasaras dienā tālu sviežot spulgu atblāzmu pret padebešiem, liek sajūsmā notrīsēt ne tikai makšķernieka sirdij vien. Bet reizēm gadās, ka, no šosejas skatīts arī ūdeņu krāšņums daudziem paliek vienīgi daļēji apjausts. Bet ir taču tik daudz klusu nostūru, kas var skatītājam atklāt tādas gleznas, ko neatrast nevienā tēlotājas mākslas izstādē.
Es to pieminēju, domājot par mūsu jūru, upēm un ezeriem. Mūs apbur ūdeņu zvīlums, bet ir arī bezgala labi zināt, kā tapusi un gadu gaitā pārveidojas to gultne, kāpēc, piemēram, radies Ventas krasta nobrukums pie Zlēkām. Nemaz nav par ļaunu “atklāt”, ko slēpj sevī drusku dīvains un poētisks svešvārds – meandras. Vai esam kādreiz iedomājušies, kur, varavīksnes krāsas metot, šalc lielākais Latvijas ūdenskritums? Tas nevar mēroties ar Niagāras slavenību, nē, pat ne tuvu netiek līdzi Kivačam, kas dziļi ieslēpies Karēlijas silos, tomēr arī mūsējam ir savs spars, savs dunējums, sava neatkārtojama pievilcība.
Arī par savas dzimtenes mežiem mēs nereti zinām vēl gaužām maz. Cik bagāti mūsu meži! Tāpēc jo sevišķi patīkami sajust cilvēka rūpes par kokiem, putniem, dzīvniekiem. Lūk, tur jau rūc ekskavators Mangaļos, lai mežaudze auglīgāk dzītu saknes nosusināta zemē. Jauki pabūt jūrmalas mežā, kad rīta migla tin gādīgām rokām koptās priedes.

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Dabas aizsardzība”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/387353

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties