Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:139812
 
Vērtējums:
Publicēts: 21.04.2017.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
2011. - 2015. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Anotācija    2
  Annotation    3
  Saturs    4
  Ievads    5
1.  Renderēšanas pirmsākumi    6
2.  Renderēšana    8
2.1.  Tiešā laika renderēšana    8
2.2.  Netiešā laika renderēšana    9
3.  CPU un GPU atšķirības, to galvenā arhitektūra    10
4.  Renderēšanas dzinēji, to darbība    13
5.  Blender vide    17
6.  Testa procedūra    19
7.  Renderēšanas tests    20
8.  Renderēšanas rezultāti    22
  Secinājumi    26
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
1. Izanalizējot iegūto informāciju, tika secināts, ka, lai arī renderēšana ir sarežģīts un nereti arī laikietilpīgs process, tas kļūst arvien pieprasītāks pakalpojums.
2. Teorētiskās literatūras analīzes un pētījumu rezultātā var secināt, ka centrālie procesori un grafiskie procesori ir līdzīgi pēc uzbūves, bet ar atšķirīgām funkcijām un veiktspēju.
3. Veicot teorētiskās daļas literatūras analīzi, tika secināts, ka CPU vai GPU izvēli nosaka sasniedzamais mērķis un veicamie uzdevumi.
4. Apkopojot dažādu zinātnieku paustās atziņas, var secināt, ka interesantiem pieejami gan tādi renderēšanas dzinēji, kas atbilst visdažādāko uzdevumu veikšanai, bet ekspluatācijā dārgi, gan arī kvalitatīvi bezmaksas dzinēji.
5. Pēc teorijas pārskata šķiet, ka centrālo procesoru sākuma līderis ir bijis Intel un šī kompānija arī nākotnē būs līderis CPU izstrādē. Taču parādīsies tendences centrālos procesorus apvienot ar arvien jaudīgākiem un lielāku skaitu grafiskajiem kodoliem, lai arvien stiprāk sapludinātu robežas un izveidotu produktu ar labākajām īpašībām.
6. Praktiskās daļas pārskata sākumā izvirzītā hipotēze tika daļēji noraidīta, jo abās ainās grafiskie procesori nebija labākie. Kas pierāda, ka grafiskie procesori ir nestabili un riskanti. Viņi var būt vairākas reizes labāki un ātrāki, bet tajā pašā laikā tipiskās situācijās viņi būs tieši vairākas reizes sliktāki, vai nestrādās vispār. Šajā pētījumā no četrām saderīgām video kartēm, tikai divas bija spējīgas veikt renderēšanas uzdevumu.
7. Ja uzdevums tiek izstrādāts speciāli grafiskajiem procesoriem, zinot to arhitektūras nianses un ierobežojumus, tad ir iespējams izveidot sistēmu, kas veiks paralelizējamus aprēķinus krietni efektīvāk nekā centrālais procesors. Bet, ja svarīgi ir pildīt dažāda veida uzdevumus lielā apjomā, tad labākais šādiem uzdevumiem tomēr būs centrālais procesors.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties