Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
  • Cilvēka tiesību un brīvību juridiskais nostiprinājums 18.-19.gadsimtā

     

    Referāts4 Tiesības

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
0,99
Ietaupījums:
0,17 (17%)
Cena ar atlaidi*:
0,82
Pirkt
Identifikators:387134
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.04.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

1. Cilvēka tiesību un brīvību jēdziens, īss attīstības vēstures izklāsts.
Juridisko terminu skaidrojošās vārdnīcas dod dažādus jēdziena skaidrojumus. 1998. gada redakcijā lasāms: „Cilvēktiesības – (angl. Human rights; fr. Droits de ` Homme; vāc. Menschenrechte) – cilvēkam, indivīdam, fiziskai personai, neatņemamas un pašpietiekamas pamattiesības un pamatbrīvības, kas izsaka pašcieņas, brīvības, taisnīguma un labklājības vajadzības un intereses attiecībās ar valsti, ar varu vispār. Tādas tiesības cilvēkam piemīt kopš dzimšanas.” Citā vārdnīcā sniegtais skaidrojums vēsta: „Cilvēktiesības – tiesības, kuras cilvēkam ir dotas no dabas, piedzimšanas (dabiskās tiesības); tiesības, kurām nav dabiski dota rakstura – indivīdi deleģē tās valstij, lai tā palīdzētu realizēt šīs tiesības. Piekritīsiet, samērā šaurs un neizteiksmīgs jēdziena skaidrojums. No tā varam secināt vien to, ka tiesības, kas mūsu izpratnē piemīt cilvēciskai būtnei, ir divu veidu – dabiskās jeb tādas, pie kuru rašanās cilvēks nav savas pūles pielicis, un mākslīgi radītās jeb tās, kuras cilvēki laika gaitā radījuši, balstoties uz konkrētā laika izpratni, individuālajām un sabiedriskajām vajadzībām, savām bailēm un centieniem novērst iespējamos apdraudējumus.
Antīkajā pasaulē vieni no pirmajiem, kas meklēja atbildes uz jautājumu par cilvēka iekšējo stāvokli un viņa kā indivīda pozīciju sabiedrībā, cilvēka brīvību un neatkarību laikā, kad apkārt valdošā nostāja nosliekusies uz varas apguvi un tās aktīvu izmantošanu, neskatoties ne uz ko, bija stoicisma un neoplatonisma ideju sludinātāji. Stoicisma aizsākumi meklējami Senajā Grieķijā, tomēr tā sekotāji drīz vien atradās arī Romas impērijā. Laikā, kad varas attiecības bija ārkārtīgi nepastāvīgs un mainīgs lielums, kad pastāvošās sabiedrības savstarpējās attiecības cilvēkiem nespēja nodrošināt stabilitāti un drošību, stoicisma filosofi mācīja, ka it viss slēpjas pašā cilvēkā neatkarīgi no apstākļiem, bet vienīgi filozofija var palīdzēt ieraudzīt dzīvi tās pareizajā gaismā un tā balstās uz pašas dabas radītajām likumsakarībām. Līdz ar to izpratnei par cilvēka tiesībām jārodas pašā cilvēkā, tai jābalstās uz labestības un harmonijas principiem, kas izslēgtu varas ļaunprātīgu izmantošanu.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,31 €
Materiālu komplekts Nr. 1112747
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Cilvēka tiesību un brīvību juridiskais nostiprinājums 18.-19.gadsimtā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/387134

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties