Tieši cietušais var liecināt kad, kur un kas notika, kas to darīja, kādas ir noziedznieku pazīmes, cik liels risks, ka noziedzīgais nodarījums var tikt atkārtots, kā arī daudzas nodarījuma detaļas, kas ļauj izvērtēt tā kriminālo profilu. Turklāt cietušais ir ne tikai persona, kas "bija klāt" noziedzīgā nodarījuma brīdī, bet arī fiziskais objekts, kas iedarbojas uz nodarījuma vidi, kas uz sevis nes pierādījumus - gan fiziskos kā ievainojumus, gan psiholoģiski traumatiskās sekas kā psihiskās ciešanas un sociālās funkcionēšanas negatīvas izmaiņas. Cietušā personība un stāvoklis (piemēram, vecums, iepriekšējā attīstība un pieredze, sociālā situācija, ieskaitot atkarību no noziedznieka) lielā mērā saistīta ar nozieguma cēloņiem, norisi, sekām un novērtējumu. Cietušā personības īpatnības kā spēja vai nespēja izprast notiekošo un pretoties var būtiski izmainīt notikuma gaitu.Bieži vien personas, kas cietušas noziedzīgu nodarījumu rezultātā, nezina un neizprot savas tiesības, kā arī neprot tās izmantot savu interešu aizsardzībai. Nereti viņiem gluži vienkārši blakus ir nepieciešams zinošs cilvēks, kurš palīdz pārvarēt apmulsumu, uztraukumu, attaisnojošu procesuālo normu nezināšanu. Bieži cietušie nespēj izprast procesuālas darbības un rīkoties psiholoģiska rakstura traumu dēļ, kas radušās noziedzīgu nodarījumu rezultātā. Cietušo vajadzību apmierināšanai un interešu aizstāvībai ir jābūt vienai no kriminālprocesa pamatfunkcijām.Personības īpatnības un psihiski emocionālais stāvoklis noteic, vai cietušais būs spējīgs liecināt, kāda būs šī liecība. Ja cietušais nespēj liecināt, reizēm zūd jebkura iespēja pierādīt noziedzīgo nodarījumu un atklāt vainīgo. Ja izmeklēšanas darbības tiek organizētas tā, ka veicina cietušā spējas sniegt patiesu un iespējami pilnīgu informāciju, cietušais neatkarīgi no vecuma, intelektuālās attīstības, atkarības no vardarbīgās personas un citiem apstākļiem kļūst par vērtīgu sadarbības partneri nozieguma izmeklēšanā un novērtēšanā.…
