NOBEIGUMS
Postošā avārija notika Černobiļas atomelektrostacijā 1986.gada 26.aprīlī pulst.01:24 pēc vietējā laika, ko izraisīja eksplozija.. Tā kļuva par milzīgāko atomelektrostaciju katastrofu visā cilvēces vēsturē. Milzīgas teritorijas Ukrainā, Baltkrievijā un Krievijā tika spēcīgi piesārņotas, aptuveni 60% no radioaktīvajiem nokrišņiem nokrita pār Baltkrieviju. Avārija izraisīja bažas par Padomju atomelektrostaciju drošību, ierobežojot tās attīstību uz vairākiem gadiem. Tagad neatkarīgajām valstīm– Krievijai, Ukrainai un Baltkrievijai toreiz nācās risināt avārijas seku novēršanas un veselīgas vides atjaunošanas izdevumu problēmas. Praktiski neiespējams precīzi noteikt Černobiļas katastrofas rezultātā cietušo un bojā gājušo skaitu, jo Padomju Savienība slēpa daudz informācijas, uzrādot nepilnīgus bojā gājušo sarakstus. Padomju autoritātes aizliedza ārstiem miršanas apliecībās uzrādīt Černobiļas katastrofas radīto radiāciju kā nāves cēloni. Tādas avārijas sekas kā vēzis daudziem tika atklātas tikai pēc daudziem gadiem un ne vienmēr varēja viennozīmīgi apgalvot, ka tās bija izraisījusi katastrofa Černobiļā.
Černobiļas atomelektrostacija atrodas 18 km attālumā no Černobiļas ciemata, 16 km no Ukrainas un Baltkrievijas robežas un 110 km no Kijevas. Stacijas celtniecība aizsākās 70. gadu beigās, kura galu galā 1983. gadā sastāvēja no 4 reaktoriem ar 1 gigavatu elektroenerģijas jaudas. Tika būvēti vēl 2 reaktori, taču tie netika pabeigti avārijas dēļ. 1986.gada sākumā tie saražoja ap 10% no Ukrainas elektroenerģijas. Maskēšanās nolūkos stacija tika nosaukta Černobiļas ciematiņa vārdā. Stacijā tika nodarbināti daudzi apkārtējie iedzīvotāji, kuri saņēma dažādus labumus: algas piemaksas, ceļazīmes, utml. kompensējot viņu darba apstākļu kaitīgumu. Tuvajā Pripetes pilsētā iedzīvotāju skaits pieauga līdz 45 tūkstošiem (kā mūsdienu Rēzekne).
…
