Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
5,99
Ietaupījums:
1,14 (19%)
Cena ar atlaidi*:
4,85
Pirkt
Identifikators:738876
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.12.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Visa ēkas vēsturiskajā apskatā minētā informācija iegūta no projekta dokumentācijas, kā arī no ēkas tagadējās īpašnieces un viņas vīra sniegtās informācijas.
Ēka celta ap 1930. gadu, ekspluatācijā nodota 1931. gada 1. novembrī. Ēkas būvprojekta autors – inž. K. Balgalvis, kurš arī uzņemās atbildību par būves celšanu, saskaņā ar projektu un būvnoteikumiem (šī informācija ņemta no ēkas būvprojekta –skat. 1.att.). Būves gruntsgabala sākotnējie īpašnieki un projekta pasūtītāji: Krišjānis un Kārlis Kaņepi. Māja celta par aizņemtiem līdzekļiem (uz kredīta), kurus minētās personas ieguva kādā no tā laika bankām. Šobrīd ēka ir denacionalizēta un tās
īpašniece ir Kārļa Kaņepa meita – Skaidrīte Liepiņa.
Ēkai oriģināli tika projektēta centralizētā apkures sistēma ar kopēju apkures katlu pagrabā, kura kurināšanai izmantoja ogles. Tāpat dzīvokļi tika apgādāti ar elektrību, auksto ūdeni un kanalizāciju. Oriģināli visos dzīvokļos tika paredzēta savietotā sanitārtehniskā telpa, tomēr namīpašnieka 2. stāva dzīvoklī šīs telpas tika izbūvētas atsevišķi. Gāzes apgāde parādījās tikai padomju laikos, tāpēc atsevišķos
dzīvokļos pat līdz 1980-to gadu beigām nebija nojauktas malkas plītis virtuvē, kuras saglabāja kā drošības alternatīvu, ja tiktu pārtraukta gāzes padeve vai arī dzīvokļa īpašnieki negribēja ieguldīt līdzekļus tās nojaukšanā un secīgā virtuves remontā. Lai arī eksistēja centrālā apkures sistēma, tomēr karsto ūdeni sildīja katrs dzīvoklis atsevišķi – vannas istabās bija izvietotas malkas krāsniņas, bet trauku mazgāšanai ūdens tika sildīts speciālā plīts nodalījumā. Malka tika glabāta pagrabā, kur katram dzīvoklim bija iedalīts slēdzams šķūnītis personisko mantu uzglabāšanai.

Pamati veidoti no ķieģeļu mūra. Ēkas projekta dokumentācijā norādīts lentveida pamatu risinājums zem ēkas nesošajām sienām, pamatu pēdas apakšējā atzīme -2.45 m, pamatu sienu platums 64cm. Atsevišķās vietās starp ķieģeļu kārtām redzami bitumena notecējumi, kas liecina par sākotnēji iestrādātu bitumena materiāla hidroizolāciju, tomēr gan virs, gan zem šī slāņa pamatu sienas ķieģeļi ir nedaudz
mitri, uz tiem redzami notecējumi un balti izsvīdumi lielā daudzumā (3. un 4. att.). To
cēlonis visticamāk ir grunts mitrums, kas pa kapilāriem no pamatu dziļākās daļas ceļas augšup. Jāsecina, ka hidroizolācija vairs nepilda savas funkcijas, turklāt tās normatīvais kalpošanas laiks ir pārsniegts vairākkārt.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,51 €
Materiālu komplekts Nr. 1235923
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Būvju uzturēšana”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/738876

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties