Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,32 (13%)
Cena ar atlaidi*:
2,17
Pirkt
Identifikators:743145
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.01.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads    3
2.  Attiecību noregulēšana ar Vāciju un Brīvības cīņu sākums    4
3.  Latvijas starptautiskās atzīšanas jautājums Parīzes Miera konferencē    6
4.  Brīvības cīņu otrais un trešais posms    7
5.  Cīņa par Latvijas starptautiski tiesisko atzīšanu 1920. gadā    9
6.  Latvijas atzīšana de iure    10
7.  Secinājumi    11
8.  Izmantotā literatūra    12
Darba fragmentsAizvērt

1918. gada 18. novembris nebija nejaušība, bet gan Latvijas nacionālo spēku lielas uzdrīkstēšanās rezultāts. Latvijas valsts uzbūve bija jāsāk gandrīz no nulles. Latvija bija kara izpostīta, krievu un vācu karaspēka izlaupīta. Pagaidu valdība tika izveidota spontāni, bez labi pārdomāta plāna. Apstākļos, kad pastāvēja ārējā iebrukuma draudi un valsts aizsardzība bija viena no galvenajām prioritātēm, divarpus neaizņemta bija aizsardzības ministra vieta. Pakāpeniski pret jauno valsti sacēlās visi slepenie un atklātie ienaidnieki. No jauncelsmes idejām un ierosmēm bija jāatsakās uz ilgāku laiku.
Kopš savas darbības sākuma Pagaidu valdība īpašu uzmanību pievērsa attiecību noregulēšanai ar Vāciju, kam Latvijā joprojām piederēja faktiskā vara. Jaunā valdība centās panākt, lai pēc iespējas ātrāk Vācija to atzītu un vācu okupācijas iestādes tai nodotu valsts pārvaldes funkcijas. Jau 19. novembrī K. Ulmanis un G. Zemgals ieradās pie Vācijas ģenerālpilnvarotā Baltijas zemēs A. Vinniga un informēja viņu par Latvijas valsts nodibināšanu. Par to, ka šajā gadījumā pārkāpts diplomātiskais protokols, tobrīd neviens nedomāja. Ziņojumā uz Berlīni Vinnigs šo faktu pat nepieminēja.
Neņemot vērā reģentu padomes protestu, Vācijas provizoriskā valdība nevilcinoties izšķīrās par attiecību nodibināšanu ar Latvijas Pagaidu valdību. Kabineta sēdē, kas notika dažas dienas pēc Latvijas valsts proklamēšanas, tika nolemts atzīt K. Ulmaņa valdību par provizorisku augstāku varu ”latviešu etnogrāfiskajā teritorijā” un tautas padomi kā tās ”kontrolējošo instanci”.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,49 €
Materiālu komplekts Nr. 1142252
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Brīvības cīņas un valsts starptautiskā atzīšana”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/743145

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties