Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:951833
 
Vērtējums:
Publicēts: 15.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  BRĪVĀS EKONOMISKĀS ZONAS    1
  Ievads    2
  Brīvo ekonomisko zonu iedalījums    3
  Brīvās ekonomiskās zonas Latvijā    6
Darba fragmentsAizvērt

Brīvā ekonomiskā zona – tā ir valsts vai tās teritorija, kurā reģistrētās firmas vai nu daļēji, vai pilnībā atbrīvotas no nodokļiem. Šādā valstī vai zonā reģistrētās sabiedrības tiek sauktas par beznodokļu sabiedrībām .
Ar beznodokļu sabiedrībām saprot sabiedrības, kuras reģistrētas brīvajās ekonomiskajās zonās – valstīs, kuru likumdošana ir īpašas tiesiskas normas, kas regulē zonas un beznodokļu sabiedrību statusu šajās valstīs. To darbība brīvajās ekonomiskajās zonās ir pilnīgi likumīga, bet valstīs, kurās beznodokļu sabiedrības veic uzņēmējdarbību, tas tiek darīts saskaņā ar attiecīgo valstu likumdošanu.
Kā beznodokļu sabiedrības tiek reģistrētas gan auditorfirmas, gan pasaulslavenas juridiskās firmas un starpnacionālās korporācijas, bija gan arī salīdzinoši nelieli uzņēmumi un pat individuāli uzņēmēji.
Pasaulē ir beznodokļu sabiedrību lauks: māksla, lauksaimniecība, bankas un financiālie pakalpojumi rūpniecība, celtniecība, elektronika, preču imports, eksports, vairumtirdzniecība, dabas resursu ieguve, kuģniecība, apdrošināšana u.c.
Brīvās ekonomiskās zonas pasaulē veidojas valstīs un rajonos, kuri tiecas dinamizēt savu attīstību, piesaistot svešu kapitālu saimnieciskajai darbībai savā teritorijā. Kapitāla piesaistīšana notiek radot izdevīgus nosacījumus saimnieciskās darbības un kapitāla uzkrāšanai. Zonas darbības pamatā ir abpusējs izdēvīgums – kā brīvajā ekonomiskajā zonā saimniekojošam objektam atsevišķi, tā reģionam vai valstī kopumā.
Veidojot brīvo ekonomisko zonu, valsts izstrādā savu ekonomisko politiku – vai nu tā vēlas attīstīt kādu reģionu, ekonomikas sektoru, vai ražošanas veidu.
Valsts uzturēšanas izmaksas sabiedrības locekļa vecums, sociālās aizsardzības politika, dabas bagātību potences, ģeogrāfiskās atrašanās vieta, kapitāla resursi tā ienesīgums u.c. principā nosaka valsts nodokļu un nodevu likmes.
Vienā valstī tās var būt relatīvi zemas, citām – salīdzinošas augstas. Ja valstī ir augstas nodokļu likmes, tad uzņēmēji cenšas tos apiet.Biznesa loģika saka, ka, pat ievērojot visstriktākos likumdoðanas aktus, savu uzņēmēju darbību var izveidot tā, ka nodokļu maksājumi tiecas uz nulli. Latvijas uzņēmēji nav izņēmums. Te ir arī atbilde, kāpēc uzņēmēji no valstīm, kurās ir augsti nodokļi, reģistrē savas firmas valstīs ar zemiem nodokļiem vai vispār bez tiem tā saucamajās brīvajās ekonomiskajās zonās.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties